| 23. Oktobris 2010 |
Ha. Tie franču cirkači tomēr ies gulēt nevis nāks pie mums ar lemuru uz r.māju dzert vīnu. Patiesības vārdā jāsaka gan, ka vīna nemaz nav. Nu labi. Ir. Bet pavisam mazliet (ja nu blakus istabā kādu interesē, laipni lūgtum). Pudelē ar riteni. Un skrūvējamu korķi. Viņiem tādu nemaz rādīt nevarētu. Un ko ta es šiem teiktu, ja nu viņi tomēr atnāktu? Ak, cik skaisti?! Mersiboku?
Vārdu sakot tiem, kas Rīgā un Valmierā, - nepalaidiet garām savu iespēju redzēt 4 vīriešus, kas bur ar klusumu. (http://theatre.lv/index.php?parent=939) Linkus vairs neatceros kā jāliek.
Manas dienas savā istabā tek caur pirkstiem. Šodien skaļi smējos darāmo darbu skatot. Kaut nu tā sajūta nepazustu līdz maijam, kad visam vajadzētu būt gatavam.
Ā. Kaut kur tepat izlasīju, kā Annuška uzvelk sarkanu kleitu, un nopūtos. Es tik sen neesmu vilkusi sarkanu kleitu. Ne jau tas, ka sarkanu. Un arī ne kleitu. Vienkārši dienas tādas, kurās kleitas un krelles, rāvējslēdzēji līdz dibenam un uzsprausti mati lasa atmiņu klades. Bet viss, protams, mainās, tāpēc bēdājos tikai skata pēc.
Un vēl...urrā urrā..."Vasaras salu" aicina uz festivālu Nīderlandē! |
tātad kritu grēkā un skukas iespaidā pārlasu mūžvecus cibas ierakstus. viss bezgala skaisti, pārsteigums aiz pārsteiguma, smiekli un asaras, oh, ah un te pēkšņi šāds lūk teksts rakstīts 2005. gada 9. februārī
"Tas vīrietis patiešām ir glīts. Un asprātīgs. Un (tikai nesmejieties) arī bagāts.
Pusdienas ar viņu pagāja smieklos un viegli raitā sarunā par interesantām lietām. Šķiroties viņš teica: "Nu Tu jau zini, kad Tev apniks esošās attiecības, nemeklē nevienu citu. Aizmirsti visus telefona numurus un zvani man. Gaidīšu."
Hihi. Neuztraucieties, tas tikai vēl viens darba piedāvājums."
Bāc!
Es tak labprāt viņam šobrīd piezvanītu, tikai neatceros, kurš no visiem glītajiem un asprātīgajiem bagātniekiem tas bija. Lūk, kādu caurumu manā atmiņā izgrauzis laika zobs. |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |