Ha. Tie franču cirkači tomēr ies gulēt nevis nāks pie mums ar lemuru uz r.māju dzert vīnu. Patiesības vārdā jāsaka gan, ka vīna nemaz nav. Nu labi. Ir. Bet pavisam mazliet (ja nu blakus istabā kādu interesē, laipni lūgtum). Pudelē ar riteni. Un skrūvējamu korķi. Viņiem tādu nemaz rādīt nevarētu. Un ko ta es šiem teiktu, ja nu viņi tomēr atnāktu? Ak, cik skaisti?! Mersiboku?
Vārdu sakot tiem, kas Rīgā un Valmierā, - nepalaidiet garām savu iespēju redzēt 4 vīriešus, kas bur ar klusumu. (
http://theatre.lv/index.php?parent=939) Linkus vairs neatceros kā jāliek.
Manas dienas savā istabā tek caur pirkstiem. Šodien skaļi smējos darāmo darbu skatot. Kaut nu tā sajūta nepazustu līdz maijam, kad visam vajadzētu būt gatavam.
Ā. Kaut kur tepat izlasīju, kā Annuška uzvelk sarkanu kleitu, un nopūtos. Es tik sen neesmu vilkusi sarkanu kleitu. Ne jau tas, ka sarkanu. Un arī ne kleitu. Vienkārši dienas tādas, kurās kleitas un krelles, rāvējslēdzēji līdz dibenam un uzsprausti mati lasa atmiņu klades. Bet viss, protams, mainās, tāpēc bēdājos tikai skata pēc.
Un vēl...urrā urrā..."Vasaras salu" aicina uz festivālu Nīderlandē!