laimīgam vakaram pietiek ar trīs lietām - Bresona 346 fotogrāfijām viņa Scrap book, mazo miss saulstariņu kādā smieklīgā parīzes kinoteātrī kopā ar 8 citiem skatītājiem un miglu, kas maziem, aukstiem pilieniem ieskauj šonakt pilsētu.
mājās nākot apstājos uz pont louis philippe un vēroju ballīti patiltē. nu tāds andrejsalas tusiņš. jocīgi, ka vienīgais, kas mani pamanīja, bija brūns, vecs un ļoti skaists suns. viņš gulēja no sākuma pret mani ar muguru, bet tad kaut kā sajuta, piecēlās, pagriezās un bez vilcināšanās ieskatījās acīs. un tā mēs tur stāvejām - es uz tilta, viņš sēnas krastā, nenovēršot viens no otra acis. un jūs tikai nesmejieties, bet man patiešām likās,ka reiz mēs viens otru bijām pazinuši. jo ... nu .... es nezinu, kāpēc viņam vajadzēja tā skatīties, un kāpēc to vajadzēja man.
tikko kā es mazliet sakustējos, lai iet prom, viņš satrūkās, saspringa, izstiepa muguru, ķepas un bija gatavs iet līdzi. tikai tā upe. viņš panāca uz manu pusi līdz pēdējam krasta centimetram un tad saguma un palika skatoties, kā es aizeju. un man bija bail atskatīties, jo tās viņa acis. aaaaaaa...es laikam biki jūku prātā. |