ak dies, cik tie suņi gan var būt priecīgi no rīta skraidot pa parku un rejot smalkās balstiņās. viņi nēsājas astītes vicinot un slīd uz ledainajiem celiņiem un šļūc uz dibena un tad lec kājas un atkal rej, un smejās un rej un smejās. bet pīles tikmēr ar baložiem ganās līdz potītēm sniegā un kaijas kā tādas papīra lidmašīnas medī uz augšu krītošas maizes drupatas