te tagad nebūs nekāda proza...es te tagad paklaigāšu
bļāviens, aaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaa, stulbistulbistulbi, njarrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrr, aiaiaiaiaiaiaiaiaiiaiaiaiai, velnivelnivelni, uiuiuiuiuiuiuiuiuiuiuiuiuiui
es laikam tomēr gribu to džeku, kuram diemžēl jau paspēju pateikt, ka nekas mums nesanāks un tāpēc čauadjeadiosbaiatā
nu kur man bija jāskrien, ko a? vai es nevarēju pagaidīt nedēļu ar visādu lēmumu pieņemšanu, ko? bet, nē...ziniet...iedodiet man tik zobentiņu rokās un es vicināšos, kamēr apkārt nebūs neviena ar galvu uz pleciem
ģevuška smertj |
