| 29. Maijs 2005 |
iekritu rāmā zālē pie daugavas, vilnīši skalojās ausīs un es sīkiem kukaiņiem silts kalns, usnes sadūra pēdu un nātres mazās iekodās eloknī. tik sen nebiju bijusi viena. nervu gali kā baltas nezāļu saknītes iezemējās krastā un piesēja mani pie saules. deguns nodega sarkanām liesmām.
ak dievs, cik daudz manī tagad siltuma. |
| uz pelēkas pelēkas ielas stāv pelēka pelēka māja | 15:33 |
|---|
klau, palīdzēsiet?
Kā jums šķiet, vai Latvijas Valsts Mākslas Muzejā tiek slēpts skaistums? Vai tur vispār kaut kas tiek slēpts un kas vispār ir muzejs? Vai muzejam vajadzētu būt ikdienai vai tomēr svētkiem...nu vārdu sakot, vai jūs muzeju dodaties iekarot, vai jums tas izdodas, vai jums viņš atdodas bez pretošanās...
nu kaut ko par to, kas jūs muzejā biedē vai gluži pretēji - garlaiko, vai varbūt jūs biedē garlaicība...varbūt tur vispār nekā nav??? Un kāpēc reizēm tur kaut kas ir, bet reizēm tikai vēsums, tad, kad uz ielas liepas zied? |
vakar noklausos Ibsena "Testamentu"...māksla vs dzīve, muzejs vs dzīve. pretnostatījums liekas stipri vien novecojis, vai ne?
bet ne par to.
velns, kāpēc ir tā sajūta, ka nemāku pietuvoties dzīvei. vai drīkst jums palūgt kādu veikapkolu? :) |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |