domas reizēm ir skaļākas pat par 90 cilvēku lielu orķestri. šovakar operā nedzirdēju gandrīz neko no Čārlza Aivza Variations on America, Čārlza Kolmena Streetscape, Stīva Reiha Three Movements un Džona Adamsa Vijoļkoncerta
man nav atbilžu
baidos, ka arī jautājumi beigušies |
Lēdij, jums pakrūte pilna ar skumjām
Nu, iedodiet drusciņ man
Es panesīšu
Nu, lūk
Tagad jums klēpis skumju pilns
Tā ir labāk taču, vai ne?
(Eduards Aivars) |
| Mīlestība kā nejauša nāve | 22:27 |
|---|
Beidzot saņēmos aiziet uz Dievieti. Tādas filmas ir vajadzīgas. Tajos brīžos, kad pazūd drosme. Kad viss izbirst sīkumos kā rokassomiņas saturs uz perona, cenšoties panākt vilcienu.
Lai saprastu, ka ir vērts un, kas ir vērtīgs. Un to, ka attaisno tikai mīlestība.
Aizejiet gan, ja liekas, ka viss ir pārāk sarežģīti, vai sīki. |
|
|