aiz loga plikajā kokā vārna sīksti melna un celofāna maisiņš vējā dzelteni apaļš - jādomā, ka viņi abi neko negrib.
diezgan perfekta kompozīcija novembra rītam :) |
varbūt ir tā
agrs rīts vai arī ļoti vēla nakts. laikam četri. kaut kāda biljarda zāle un šausmīgas galvas sāpes. drēbes smird pēc cigarešu dūmiem. arī no ūdens ar citronu paliek slikti.
tu saki: "gribi, es tev pastāstīšu, kā ar mašīnu braucu cauri visai amerikai?...zini tur tas lielais kanjons..."
es māju ar galvu. tavu seju izgaismo zaļi prožektori.
"es gribu aspirīnu.." - saku
tu saki: "gribi, es tev pastāstīšu...piemēram, sievietes visu jauc..viņas grib mīlēties, bet domā, ka ir iemīlējušās, viņas ir iemīlējušās, bet domā, ka mīl, viņas mīl, bet domā, ka nemīl...tā nu tas ir.."
es māju ar galvu. tavu seju izgaismo oranžīgi dzeltens prožektors.
"es gribu aspirīnu." - saku
tu saki: "gribi, es tev pastāstīšu. es viņu ļoti mīlu. un tu esi ļoti mīļa. pamīlējamies?"
es māju ar galvu. tavu seju izgaismo violets prožektors.
"es gribu aspirīnu" - saku un pieceļos.
tu mani pavadi līdz tramvajam. es iekāpju. caur durvīm, kas veras ciet, tu prasi: "ko tad tu īsti gribi, ko?" |