| 3. Novembris 2004 |
varbūt ir tā
pusdivi. saulaina rudens diena. es uz balkona un akmens vāveres pāri ielai. izliektās astes pagriezušas viena pret otru, grauž čiekurus.
re, cik viņas ir tālu viena no otras - tu saki. re, kā viņas neskatās viena uz otru - tu saki. re, kā tās vāveres negrib viena otru - tu saki. re, cik viņas ir vienaldzīgas - tu saki, - un skarbas.
tu nu gan šodien daudz runā - es domāju. un balss tev maiga, kad tu runā - es domāju. un lūpas maigas, kad pielik tām ausi - es domāju. un tad, kad tu pieskaries, es kļūstu maiga - es domāju.
bet lapas, lapas maigi čaukst bastejkalnā, kad ar dzelteno zābaku purngaliem tās spārdu. ko dari? - tu man vaicā. maigojos ar rudeni - es atbildu. un iedomājos par muzeju tantiņām, kuras patiesībā ir apburtās princeses. viņas sēž filca čībās un gaida, kad kāds viņas maigi noskūpstīs.
zini? - es tev saku, - man vēderā dzīvo maigums. gribi pielikt roku? nu šite? jūti kā viņš sakustējās? tas no tā, ka tu esi dzīvs. viņš jau jūt, nu tas maigums. viņš jau nav muļķis. tā es tev saku. drīkst? - tu vaicā un pienāc vēl tuvāk. man no tā izaug milzīgs vēders. milzīga maiguma pilns vēders.
( nu nezinu, manuprāt, zanderei nav taisnība. maigumu piedzīvo tikai ar dzīvajiem. maigumu jūt pret tiem, kas nāk tuvāk. maigums ir spēks un drosme. bet tas silti žņaudzošais, kad domā par aizgājušajiem un projām ejošajiem, ir tikai žēlums. žēlums par sevi un nepiedzīvoto maigumu) |
vakar palika bikiņ bail :)
satiku kādu sirmu vīru. pirmo reizi mūžā personiski. nu tāds latvijā slavens, bet jauks. pastrādājām. parunājām. tad viņš saka: "maya, kā tas laiks skrien! iepriekšējo reizi, kad tikāmies, tu gulēji ratiņos rozā jaciņā. es pie tevis raudzībās biju."
bail par ko? par to, ka ir tik daudz cilvēku, kuri kādreiz ir domājuši par mani, un par kuriem es neko nezinu. kur tās visas domas palikušas? izkūpējušas gaisā? droši vien, ka karājas kā mākonis gatavs katrā brīdī nolīt. un labi, ja vēl tās domas par rozā jaciņām.
bija Hermanim ideja par izrādi, kur uz skatuves viens cilvēks, bet zālē visi tie, kas ar viņu saistīti...
nu nezinu, kā jums,...bet man nepatīk stadioni... |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |