Man pašai savas cigaretes - Komentāri

vakar palika bikiņ bail :)

satiku kādu sirmu vīru. pirmo reizi mūžā personiski. nu tāds latvijā slavens, bet jauks. pastrādājām. parunājām. tad viņš saka: "maya, kā tas laiks skrien! iepriekšējo reizi, kad tikāmies, tu gulēji ratiņos rozā jaciņā. es pie tevis raudzībās biju."

bail par ko? par to, ka ir tik daudz cilvēku, kuri kādreiz ir domājuši par mani, un par kuriem es neko nezinu. kur tās visas domas palikušas? izkūpējušas gaisā? droši vien, ka karājas kā mākonis gatavs katrā brīdī nolīt. un labi, ja vēl tās domas par rozā jaciņām.

bija Hermanim ideja par izrādi, kur uz skatuves viens cilvēks, bet zālē visi tie, kas ar viņu saistīti...

nu nezinu, kā jums,...bet man nepatīk stadioni...