| 24. Oktobris 2004 |
| Par ko mums stāsta Šreks 2? | 12:11 |
|---|
Īss satura pārstāsts
Dzīvo uz pasaules princese, kas dienās ir cilvēks, bet naktīs pārvēršas par ne - cilvēku. Vecāki viņu tādēļ iesloga tornī, lai atjātu daiļais princis, un ar skūpsta palīdzību padarītu viņu par skaistuli uz laiku laikiem - tas ir pieškirtu viņai sociāli pieņemamu identitāti.
Kā gadās kā ne, princesi no ieslodzījuma izglābj cilvēkēdājs, un viņa nolemj palikt ne - cilvēka ādā.
Vēlāk cilvēkēdājs uzzina par savas mīļotās otro cilvēcisko būtību un saprot, ka viņa varētu būt laimīga arī kā skaistule. Viņš ir gana drosmīgs, lai pats pieņemtu cilvēka izskatu un pēdējā mirklī princesei piedāvātu izvēli - noskūpstīt viņu un palikt laimīgai cilvēciskā veidolā vai neskūpstīt un būt laimīgai ne - cilvēciskā veidolā.
Īss morāles izklāsts
Sieviete ir būtne, kurai nav vienas konkrētas dabas vai kodola. Satiekot mīļoto, viņa pieņem viņa pasauli, identitāti un viņš šo izvēli akceptē.
Vīrietis gan reizēm spēj būt tik drosmīgs, lai sievietes dēļ sevī kaut ko mainītu, bet galīgo izvēli tomēr atstāj sievietes ziņā. Un viņa kā vienmēr atsakās no kaut kā sevī, lai tikai saglabātu vīrieša veselumu un nesatricināmo identitāti.
Kas man nepatika šajā ļoti aizkustinošajā stāstā?
Tas, ka pēdējā brīdī Šreks noraustījās, un nevis izdarīja visu, lai Fiona viņu noskūpstītu cilvēka veidolā, bet lika viņai pašai izdarīt izvēli. Varētu padomāt, ka tur vispār bija kāda izvēle...Bļin.
Un tāpēc es parasti nespēju atturēties no sarkastiska smaida, kad kāds šreks sāk sūdzēties par sievietēm, kuras mīlestības dēļ sāk dzīvot ne - cilvēku, ne - savas dzīves. |
| Un vakar Arēnā elektroniskās mūzikas koncertā | 13:17 |
|---|
kāds mūziķis ar fīču "transseksuālis" nemitīgi atgādina -
"mīlestība ir leģitīma vardarbība" |
Tātad vispirms ir skrituļošana ar Pogu pa Mežparku, tad ir vīns, paelja ar kalmāriem un lasi, runas, sarunas, dziedāšana, balzāms, upeņu sula un smiešanās un pēc tā visa - sīks lietus mājupceļā.
Uz Dzirnavu ielas pretī nāk kāds pāris ar kuru esmu pazīstama. Abi nāk klusējot un drūmi veroties slapjajā asfaltā. Es smaidu un sveicinu, viņi neatņem un dodas tālāk. Pēc pāris soļiem dzirdu kā vīrietis kaut ko sauc, pagriežos un viņš saka:
"Piedod, čau...es vienkārši eju, skatos nāk pretī sieviete, smaida un mani tas liekas tik jocīgi, piedod, patiešām....mēs te abi no "Laulības dzīves ainiņām"...". Viņa klusē.
Es turpinu smaidīt un atbildu: "Jūtu līdzi...".. |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |