Tātad vispirms ir skrituļošana ar Pogu pa Mežparku, tad ir vīns, paelja ar kalmāriem un lasi, runas, sarunas, dziedāšana, balzāms, upeņu sula un smiešanās un pēc tā visa - sīks lietus mājupceļā.
Uz Dzirnavu ielas pretī nāk kāds pāris ar kuru esmu pazīstama. Abi nāk klusējot un drūmi veroties slapjajā asfaltā. Es smaidu un sveicinu, viņi neatņem un dodas tālāk. Pēc pāris soļiem dzirdu kā vīrietis kaut ko sauc, pagriežos un viņš saka:
"Piedod, čau...es vienkārši eju, skatos nāk pretī sieviete, smaida un mani tas liekas tik jocīgi, piedod, patiešām....mēs te abi no "Laulības dzīves ainiņām"...". Viņa klusē.
Es turpinu smaidīt un atbildu: "Jūtu līdzi...".. |
hm... mana lauliiba bruuk. un es biju uz taam lauliibas dziives ainaam. ja man shkjita, ka bija smagi jau taa, tad tagad ir 2reiz smagaak. bergmans ir maita. nenormaals gjeenijs un maita. ne kripatas zheelastiibas...
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
