kāju īkšķi stiepjas zem galda kā vīteņi ceļas uz augšu ap krēsla kājām maldās ierušinās tavās ciskās ar krāsotiem nagiem plēš sāpes driskās tad apvij tālos gurnus lien kabatā sašvīkāt naudas zīmju purnus tālāk pa krekla vīlēm tiek pie pēdējās pogas nospiež to un uziet gaisā viss ko atceras sasietās rokas
(ai, stulbi. noguru.) |