| neatkarīgie novērotāji liecina, ka guļot esmu runājusi | 09:05 |
|---|
|
Visi teikumi sākumā ir ar jautājuma zīmēm. Punkti un izsaukuma zīmes nāk pēc tam. |
| sauciet to par paranoju | 11:13 |
|---|
Trešajā jūnijā rakstīju par kādu rītu. Toreiz tā brīvā pusstunda radās, gaidot, kad tiks izgatavotas fotogrāfijas. Šorīt kā reizi ap pusdesmitiem ieeju tajā pašā fotodarbnīcā, manu filmiņu paņem vīrs, kas tur strādā, paskatās uz mani un saka - matētas, ar baltu maliņu? Nu jā...es atbildu un faktiski nebrīnos, jo varbūt, ka cilvēkam fenomenāla atmiņa un viņš ievēro visu klientu kaprīzes. Viņš to pieraksta, tad tā viltīgi paskatās uz mani un saka: " Atvainojiet, vai šodien ārā ļoti silts?".
(Un vēl - kāpēc es tagad katru dienu dažādās Rīgas vietās satieku to tantīti ar antenām par kuru jau arī reiz rakstīju?)
Mjaa:)) |
Tātad eju uz lekciju, bet pirms tam iegriežos Vērmanītī. Tur, protams, pilns ar izsalkušām būtnēm, kas steidzīgi un apņēmīgi baro savo organismu. Stāvu ar savu paplāti pūļa vidū līdz ieraugu brīvu vietu blakus kādam pavecam pārim. Vīrieties tā ap 70, smilšukrāsas žaketē, gaiši zilā kreklā, rūtainu šallīti, mazliet robusts un masīvu zelta gredzenu, sieviete smalka, ap gadiem 60, tajā īpašajā sirmumā, kas raksturīgs rietumu sievietēm, kas necenšas slēpt savus gadus, ģērbusies atturīgi. Abi sarunājas franciski. Apjautājos, vai drīkstu viņus traucēt. Pāris uzsmaida un atvēl brīvo vietu. Apsēžos, ēdu līdz kungs vēršas pie manis lēnīgā latviešu valodā: "Atvainojiet, mana dāma ir no Šveices, viņa vēlas zināt, ko jūs ēdat."
Es atbildu - "Foreles sacepumu", kungs pārtulko atbildi un jautā tālāk: "Bet vai jūs nebaidāties no atslēgām? Zivīs taču ir atslēgas." Es ieturu pauzi. Tad viņš pārvaicā :"Zivīs taču ir ...?" un es turpinu: "..asakas. Nē, es nebaidos no asakām." Kungs tulko sarunu savai dāmai, kas tajā brīdi sāk priecīgi kādam māt ar roku un aicina šo kādu pie galdiņa. Jaunpienākusī ir pelēka sieviete acīmredzami vietējā. Dāma iepazīstina franciski:"Lili šis ir profesors Bretons, profesor šī ir Lili - mana latviešu valodas skolotāja.". Profesors ir ieinteresēts: "O...Sofija ir mana sekretāre, vai jūs viņai uzdodat daudz mājas darbu? Viņa ir liela slinķe. Atrodas Latvijā jau nedēļu, bet nav iemācījusies nevienu jaunu vārdu! Sofij, kāda šodien diena?" Sofija samulsusi atbild: "Otrdiena".
"Ļoti labi! Un kā tev patīk šis restorāns?" - turpina profesors.
"Tas ir labs." - cīnās Sofija.
"Un ko Tu šodien ēdi?"- taujā profesors.
"Nekas." - izmoka Sofija.
"Neko." - metas labot kļūdu viņas latviešu valodas skolotāja.
"Tātad jūs viņai mācāt valodu?" - tādā dīvainā intonācijā pārvaicā profesors.
Mana forele izbeidz savu redzamo esamību, atstājot uz šķīvja dažas sīkas asaka, un es dodos prom, lai tiktos ar kādu japānieti, Mičiganas universitātes profesori. Sīciņā nenosakāma vecuma melmate turpmākās pusotras stundas laikā centās pastāstīt par rietumeiropas satikšanos ar budismu un filoloģijas lielo lomu attieksmes pret reliģijām maiņā 19. - 20. gs. laikā. Visa dzirdētā rezultātā radās tēze, ka krietietība ir budisms priekš ēbrejiem. Iespējams, ka tas arī būs viss, ko atcerēšos. :)
Bet viņas vīrs - izskatīgs, slaids kungs sprogainiem gaiši rudiem matiem tā ap 50, kas pamanījies kļūt par vienu no mūsdienu atzītākajiem budalogiem, visas 90 minūtes nenovērš no profesores mirdzošu un apbrīnas pilnu skatienu. Un tajā brīdī man atkal gribas stāvēt auditorijas priekšā. Varbūt, ka kāds tā skatītos arī uz mani. :) Lai gan korelācijas te, protams, nekādas.
Bet pēc tam uz piekarsētās Merķeļa ielas satieku meiteni, kuru liekas, ka pazīstu, zinu pat kā skan viņas balss, kā viņa runā, kā kustās, ka krāsojas bezgala spilgti, bet vārdu neatceros. Uzsmaidu, pasveicinu, viņa dīvaini mani nopēta un sveicienu neatņem. Tikai pēc minūtēm desmit sapratu, ka kaut kad ziemā reizes trīs viņu redzēju kādā realitātes šovā. Bet biju gatava zvērēt, ka esam pie viena galda sēdējušas. Ak, šausmas! :):(
ak, jā
Un doma par iemīlēšanos liek sarauties un ciniski pasmaidīt. Dažādi gan tie cilvēki.
:) |
|
Scenārijs 3 sekundes garām filmiņām arī ir scenārijs. Šovakar man tādi jāuzraksta 20, bet vīns jau beidzies.:( |
mellenes apēstas, burtiņi izrakstīti, skatos uz Helmut Newton sievieti, kas tuvojas pati sevi, vai varbūt kādai, kas ir vairāk kā viņa pati
viegls skūpsts un ar labu nakti :) |
|
|
