1)
uz darba galda no rīta atrodu kartiņu - rakstīta ar roku, uzrunā mani vārdā, paraksta nav, bet izskatās ticama..."Sliktais suns ir zvaigznēs! Nočeko webu!" Nu ok...mēģinu atšifrēt rokrakstu līdz pamanu, ka arī citiem tādas...bļin, tiešais pasts ar merkantīlu mērķi :(..
sabēdājos un nolēmu nečekot nekādu webu
2)
saņemu sms...vienu un pēc tam daudzus...īsziņas kā jau īsziņas - aprautas un daudznozīmīgas, jo prāts turpina darboties noteiktā kontekstā un piešķir katram vārdam jēgu. Brīdī, kad esmu paspējusi jau sākt uztraukties - izrādās, ka tie ir vienkārši vārdi - tukši un bez nozīmes. Stulbi kaut kā.
secinājumi -
cik nodevīgs ir prāts, cenšoties visā saskatīt personisku jēgu, cik stulba reizēm mēdz būt sirds, noticot, ka tas, ko saka cilvēks ir personisks vēstījums.
Kā nu tur bija ar tām zīmēm - vai tās rodas pirms izlasīšanas vai arī tikai izlasīšanas brīdī?
Nu jā...un cik bieži jūs šeit rakstāt bezjēdzīgus vārdus? |
Ņēmu un nokusu no visas tās ņemšanās.
PS
Es neesmu Pogas māte. Es Pogu tāpatiņās mīlu.
PPS
Es mīlu. |