| 8. Marts 2004 |
laikam naktī pārplūdušas
visas aizmirstības upes
šorīt paskatos zem gultas -
aizskalotas skumju kurpes
paņēmusi lietussargu
lec pa logu, lec pār sētu,
neskatoties sev pār plecu
prom no krastiem dodas Lēta
sapin tiltus tā kā bizes
un pa trepēm aizskrien Venta
nepamana to, ka kāpnēs
atirusi ilgu lenta
izkārusi lukturīšus
mēness gaismas staru ēnā
savā skaistākajā kleitā
noreibusi dejo Sēna
liegu pēdu nospiedumos
māsa Tigra māsai Nīlai
maziem koka irbulīšiem
raksta vēstules par mīlu |
| GG jauki mierīga saruna ar Pīteru Grīnveju. | 22:30 |
|---|
Šķiet, ka tekstam patiešām ir pārāk liela vara pār cilvēka spēju uztvert un domāt.
Dzīvošana un domāšana horizontālajās burtu rindās ir tikai lineāra. Pūkainajiem lēcieniem veseluma saskatīšanā no viena acu uzmetiena nepieciešama citas valodas zināšanas.
ak vai man, vizuālajam analfabētam :) |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |