laikam naktī pārplūdušas visas aizmirstības upes šorīt paskatos zem gultas - aizskalotas skumju kurpes paņēmusi lietussargu lec pa logu, lec pār sētu, neskatoties sev pār plecu prom no krastiem dodas Lēta sapin tiltus tā kā bizes un pa trepēm aizskrien Venta nepamana to, ka kāpnēs atirusi ilgu lenta izkārusi lukturīšus mēness gaismas staru ēnā savā skaistākajā kleitā noreibusi dejo Sēna liegu pēdu nospiedumos māsa Tigra māsai Nīlai maziem koka irbulīšiem raksta vēstules par mīlu |
GG jauki mierīga saruna ar Pīteru Grīnveju. | 22:30 |
---|
Šķiet, ka tekstam patiešām ir pārāk liela vara pār cilvēka spēju uztvert un domāt. Dzīvošana un domāšana horizontālajās burtu rindās ir tikai lineāra. Pūkainajiem lēcieniem veseluma saskatīšanā no viena acu uzmetiena nepieciešama citas valodas zināšanas.
ak vai man, vizuālajam analfabētam :) |
|
|