| 17. Novembris 2003 |
| Kā cilvēki izlasa vienu Semjona Haņina dzejoli :) | 10:54 |
|---|
katru reizi mosties citā
neatļautā svešā vietā
nezinot kas tur aiz loga
kas aiz visa tā stāv dīkā
nogaidot, vai acīs kritīs
skaidri pazīstama seja
mirkšķinās, lai bailēs slēptu
to ka divatā redz sevi
(A. Draguna)
atmostoties karu reizi svešā
nepieļaujamā, savādā vietā
pat nezinot, kas aiz loga plešas
kas aiz tā visa nekust no vietas
gaidot, vai acīs neiekritīs
pēkšņi tik tuva un sava līdz sāpēm
seja samiegsies, izbīli
slēpjot, ka divatā pieķerta tapa
(M. Salējs)
Katru reizi mostoties citā
svešā, savādā vietā
lāgā nezinot, kas aiz loga
kas aiz tā klusi slēpjas
bikli nogaidot ja nu pēkšņi
ais sazīmē sev tik tuvo
paša seju un plaksti notrīc
spēji atduroties pret spoguļtēlu
(Jo) |
| orģināls :) no patiešām skaistākās pēdējo laiku grāmatiņas | 11:46 |
|---|
prosipajas každij raz v inom,
ņepoložennom ctrannom mestje
ņe znaja daže čto stoit za oknom
čto za vsem etjim stoit v bezdeistvii
vižidaja popadjotsja ļi vdrug
na glaza do boļi znakomoe i svojo
ļico, morgņjot, čtobi skritj ispug
ot tovo čto zastalo cebja vdvojom |
| Punkt, es nepaspēju...:( | 12:33 |
|---|
visneuzticamākās ir telefonbūdiņas
ar slapju lupatu vai slotu viņa vai viņš
tajās izberž caurumus dzejoļos
un noslauka no stikla lapiņas ar
nosalušu pirktu nospiedumiem
pat līmes zīmulis ir bezspēcīgs
pret pilsētas noteikumiem un tīrību |
izsit mani no ritma
nogalini atskaņas
bez punktiem
un bez komatiem
kā līnija būtu
es bezgalīga |
Es te neko nerakstīšu pirms nebūšu izdarījusi visu, kas jāizdara. :))
Lai gan šodien atklāju vietu, kur nekad nebūtu nonākusi, ja Punkts nebūtu jokaini nošifrējis Dzirnavu ielu.
Vārdu sakot biju Graudu ielā. Un tās gals atduras pret dzelzceļu un tur ir spoži dzeltena stacija mazītiņa, saucas Turība. Un es nodomāju, tas ir smalki - augstkolai pašai sava stacija vilcieniem. Un brauc uz turieni studenti un mācās visādas tur ekonomikas un matemātikas un skaita ausīs dunošos tuktuk tuktuk tuktuk un vilcieni tikai traucas un traucas pretī zilajām talēm.
Pēc tam aizbraucu uz dārzu pēc āboliem. Un tos graužot sapratu, kur patiesībā Punkts noslēpis savu zīmīti. Tur tad to arī atradu un piedalījos sīkajā huligānismā.
Varbūt Parīzē līst,
bet Romā sauss.
Rīgā atkal ziema un
dzejoļi busos brauc. :))) |
Jau stundas divas klausos Zvejnieku dziesmas, rakstu muļķības t.i. strādāju un pēdējās dziesmas laikā dejoju. :)
Если хочешь, ты меня полюби;
Просто так или с USB;
И может быть мы сразу друг друга поймём -
Если у нас один и тот же разъём.
Как тебя услышать, если я без ушей?
В компьютере полно летучих мышей;
А жёлтая луна встаёт в камышах.
Есть такое чувство, будто всем нам шах.
....:) |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |