Pēc nāves Ābels ieraudzīja Kainu. Viņi gāja pa tuksnesi lieli un redzēt viņus varēja no tālienes. Viņi apsēdās uz zemes, iekūra ugunskuru un sasildīja sev ēdienu. Klusēja kā ikviens piekusušais pēc garas, grūtas dienas.
Debesīs iedegās viena zvaigzne,kurai vēl nebija dots vārds. Kains teica brālim:
- Piedod.
- Es vairs neatceros. Mēs atkal esam kopā. Kurš nogalināja kuru, brāli?
- Lūk, tagad tu man esi piedevis, Ābel. Aizmirst nozīmē piedot. Un es pacentīšos neatcerēties.
- Jā, mans brāli. Tikai kamēr atceries - esi vainīgs.
____________________________________________
bet ja neatceramies, kas tad vēl mums paliek? |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}