viņa parasti iemīlas septembros
tad vasara vēl spurdz no ausīm
un agrajās rīta miglās vēl noslēpties var
no dzērvju, pīļu un ķīvīšu balsīm
kas lēni izkūst kā vaska spārni
tuvojoties saulei
viņa parasti iemīlas septembros
tad ziemās un rudeņos ir ko darīt
domas, smieklus, pieskārienus var vērpt
un siltumu četrrocīgi adīt
piemērīt, ārdīt, labot
un katru nakti no jauna radīt
viņa parasti iemīlas septembros
tad pavasaros nav jādomā, ko dārzā stādīt –
matu šķipsnu aiz auss, pirkstu pie degungala,
galvu klēpī un segas siltumu
pirms kāju pirksti satikuši gabaliņu sala,
cigarešu dūmus un izlietu tēju,
kafijas biezumus un dzejoļus
pirms miega priekšā lasītus
visu vasaru viņa tos ravēs un lies,
tad novāks, upurēs dieviem
un no jauna iemīlēsies |