| 15. Septembris 2003 |
Poētiskā video festivāls sestdien - dažas jaukas filmiņas un viena ļoti laba ar norautu sākumu, jo nokavēju ieiešanu zālē. :)
Iedomājieties pelēks ekrāns uz kura vienkāršos paplašinātos un reizēm saliktos paplašinātos teikumos ar baltiem burtiem tiek aprakstīts kāds attēls. Piem. "Merilina Monro Prīzē","Keita Blanša ierakusies smiltīs", "Alēns Delons uz trepēm"....pēc kāda laika parādās uzraksti, pēc kuriem uzzinām, kura no slavenībām drāž kādu citu, tad atkal salonu vai moment fotogrāfijas dabā, pilsētā un citur. :)
Pēc kāda desmitā uzraksta bildes pašas nostājas acu priekšā un, eksperiments, lieliski pierāda, ka pasaule esksistē mūsu uztverē. Parādi cilvēkam burtus, bet viņš redzēs kaut ko citu...:))
Poētiskā video festivālā svētdien pirms kino uzstājas brāļi Indāni. (Sestdienas vakarā no tā, kurš Latvijas Gāze aizmuku Skaņu mežā. Man labāk patīk klusums un es nesaprotu, kāpēc cilvēki klausās mūziku, kuras sadzirdēšanai ir JĀAIZTAISA ausis. :)) Pasēdēju spilgti zaļajā Smiļģa dārzā uz devos prom. Satiku, tos, kurus gribēju satikt, aprunājos un nospriedu, ka kluso nakts skaņu dārzs man patīk labāk.)
Nu jā, bet stāsts ir par svētdienu. Nebiju domājusi, ka tik ļoti sāpīgi un mokoši ir skatīties teksta nedzimšanā. Šis nu bija tas gadījums, kad "the end" nozīmēja atbrīvošanos. Un pierādīja iepriekšējam vakaram pretējo, ka pasaule no burtiem nedzimst viss. :)))
Ar Aptieku nospriedām, ka esam nokļuvuši sarkanās gaismas joslā uz kultūras taciņas. Turklāt pie visa vainīga Kairiša Jasmīna. Un vai patiešām viena neveiksmīga sākuma dēļ būs jācieš visu gadu??? |
| re - publica un spoki | 11:52 |
|---|
Nu jā...vakar nolēmu beidzot atklāt sev nomaļu mākslu. Pēc neveiksmīgiem meklējumiem divos Dzelzavas ielas RIMI, beidzot atrodu trešo, kas norādīts Riga this week speciālajā izdevumā un kur jānotiek Monikas Pormales akcijai "Par Brīvu". Par brīvu nekas nenotiek, tāpēc dodos meklēt ceļojošo Daces Džeriņas deju skolotāju Grīziņkalnā. Tur dejo suņi ar noļukušām ausīm, vecas sieviņas sēž zālē un ēd saldējumu Pols, kāds večuks maskējies pelēkā tērpā pie tikpat pelēka mūra čurā, bet no mākslas atkal nekā. Nofotografēju večuku un suni, pieklājīgi atsakos fotografēt divus puišus, kas dzer alu .
Uz Noasu nolemju nebraukt, jo šķiet, ka arī tur re - publicu nesasēņošu. :))
Aizbraucu ciemos pie vecmammas. Viņa, dzerot kafiju izstāsta, ka pēdējās naktīs redz spoku. Kad viņa gulētejot aizver plakstus, tie kļūst kā stikls un cauri tiem var redzēt kā pie gultas nostājas kāda sieviete baltā priekšautā. Bail neesot.
Un kā veicas jums? |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |