| 4. Maijs 2003 |
Maya šodien visu dienu skatās pa logu. Ceriņam plaukst lapas lēni, bet manāmi. Kastanis atvērās vienā mirklī. :) Grāmatās šodien Maya neskatās. Un dators svešs. :)
Bet tagad uz Ņekrošus Otello. :) Redzēs kā būs.
Tāda lūk atskaite. Ar smaidu.
Miersmiersmiers.
Un jums lenām izplaukst sejas. Jā, jā. Jums. :) |
Pēc izrādes visa zāle piecēlās kājās. Un ne jau brenda dēļ. Liekas, ka cilvēku dēļ, kas bija spēlējuši radīšanu. :)
Tad, kad es mēģinu saprast, ko nozīmē būt par režisoru, sanākt tāda definīcija - režisors ir stāstnieks, kurš mēģina no jauna izgudrot vecus stāstus.
Ņekrošus ir režisors, kurš no jauna stāsta sen zināmo, bet vēl ar "surdo tulkojumu". Mani viņa izrādēs pārņem tā pati sajūta, kas televizora stūrītī ieraugot čukstošu un žestikulējošu būtni - nekad nav īstas pārliecības, ka ar zīmju palīdzību tiek stāstīts tas pats stāsts, ko pārējie vienkārši dzird.
Šovakar atkal tas pats - došanās zīmju medībās, cenšanās nonākt uz pedām un saprasts. Bet viegli paliek tikai tad, kad ļaujies asarojošajām durvīm, degošajām un ūdenī slīkstošajām abrām, dzīvei uz salas kā kuģa, diviem dīvaiņiem kā no alises brīnumzemē, kas 4. 5 stundas tēlo jūru un viņiem - Otello un Dezdemonai. :) Otrais cēliens ĻOTI labs. Šekspīrs arī...un jāpārlasa. :)
( Bet jocīgākais tas, ka Otello tēlotājs tik līdzīgs Vaskam, ka grūti to aizmirst, bet aktrise, kas spēlēja Emīliju darīja to tā pat kā Guna Zariņa. Dezdemona - kaut kas pa vidu starp Doveiku un Apini :))))) Vārdu sakot...kaut kas ar Mayas uztveri :))) Periferiālo.) |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |