Man pašai savas cigaretes - Ņekrošus Otello

About

Ņekrošus Otello

Ņekrošus Otello	4. Maijs 2003 @ 23:45

Pēc izrādes visa zāle piecēlās kājās. Un ne jau brenda dēļ. Liekas, ka cilvēku dēļ, kas bija spēlējuši radīšanu. :)

Tad, kad es mēģinu saprast, ko nozīmē būt par režisoru, sanākt tāda definīcija - režisors ir stāstnieks, kurš mēģina no jauna izgudrot vecus stāstus.
Ņekrošus ir režisors, kurš no jauna stāsta sen zināmo, bet vēl ar "surdo tulkojumu". Mani viņa izrādēs pārņem tā pati sajūta, kas televizora stūrītī ieraugot čukstošu un žestikulējošu būtni - nekad nav īstas pārliecības, ka ar zīmju palīdzību tiek stāstīts tas pats stāsts, ko pārējie vienkārši dzird.
Šovakar atkal tas pats - došanās zīmju medībās, cenšanās nonākt uz pedām un saprasts. Bet viegli paliek tikai tad, kad ļaujies asarojošajām durvīm, degošajām un ūdenī slīkstošajām abrām, dzīvei uz salas kā kuģa, diviem dīvaiņiem kā no alises brīnumzemē, kas 4. 5 stundas tēlo jūru un viņiem - Otello un Dezdemonai. :) Otrais cēliens ĻOTI labs. Šekspīrs arī...un jāpārlasa. :)

( Bet jocīgākais tas, ka Otello tēlotājs tik līdzīgs Vaskam, ka grūti to aizmirst, bet aktrise, kas spēlēja Emīliju darīja to tā pat kā Guna Zariņa. Dezdemona - kaut kas pa vidu starp Doveiku un Apini :))))) Vārdu sakot...kaut kas ar Mayas uztveri :))) Periferiālo.)

(Un Tu?)

From:	skuka
Date:	5. Maijs 2003 - 08:19

(Link)

Man it kā šovakar būtu jāiet. Un bailes. Ka nepatiks. Ka būs garlaicīgi. Ka atkal izrādīšos par dumju. Tu jau arī runā par to saprašanu. Man, redz, ir kaut kāda noraidoša attieksme pret pārāk dziļi apsplēptu domu. Eh... Un vēl tās garās garās stundas... Iet?... Neiet?...

(Reply to this) (Thread)

From:	maya
Date:	5. Maijs 2003 - 08:56

(Link)

Man arī bija bail. :) šķiet, ka tas bija pēc Karaļa Līra, kad no cenšanās saprast tik ļoti sāpēja galva, ka palika nelabi. :)))
Un pirmajā celienā pirmā reakcija bija noliedzoša un atgrūdoša. Likās, ka man kāds cenšas iebarot TEĀTRI, turklāt tik lieliem gabaliem, ka norīt grūti un viņš spiežas rīklē, bet uzdzert nav ar ko. Nu lūk, bet tajā brīdī, kad es vairs necentos saprast to, ko varētu vai vajadzētu, kad vairs tiešā veidā parindeņos netulkoju to simbolu un zīmju valodu, kad ļāvu sev vienkārši uztvert, to, kas vajadzīgs man, tad viss pēkšņi kļuva ļoti viegli. :)
Nu nav man jāsacenās ar Ņekrošus intelektu vai lielākās daļas skatītāju zināšanām. Man vienkārši ir jābūt tajā izrādē, tajā, kas notiek - ar sevi. Jo līdzās tam, ko Ņ. līdz milimitrem precīzi ir izdomājis un licis darīt aktieriem, vēl ir arī aktieri un tas, cik brīvi viņi spēj būt tājās vājprātīgi stigrajās robežas. Un tās brīvības dēl, manuprāt, ir vērts iet. :)

(Reply to this) (Parent)

(Un Tu?)

Top of Page