vakar biju tik tukša, ka nekam manī vairs nebija vietas
nogurums kā nāve vateņos pilnos ar akmeņiem un zobiem cauriem pilniem ar akmeņiem rokām kas krīt piedurkņu tukšumos un pie pirkstiem piesieti akmeņi pēdām kas iemestas kurpju tukšumā un pie potītēm akmeņi plaukstām iekārtām kabatu tukšumā un tur akmeņi
bez acīm
bez ausīm
negribu savus pirkstu galus
negribu just kā mati aug
novelciet galvai ādu
ļaujiet lai līst
rudens
lai līst
ielīst sevī
aizmigt
jā |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
