|
| 20. Sep 2004 @ 14:44 |
---|
Pie Elizabetes un Strēlnieku ielas krustojuma stāvēja vīrs ar melni sirmu bārdu, zaļu adītu mici un neizteiksmīgi pelēku jaku. Viņam blakus stāvēja sieviete melnā tērpā līdz zemei un ar parandžu, kas atklātas atstāja tikai acis. Es nobijos. Pēc tam man palika kauns. |
|
From: | maya |
Date: |
20. Septembris 2004 - 15:15 |
|
|
|
(Link) |
|
tev mazinjsh @ :)
From: | buks |
Date: |
20. Septembris 2004 - 15:06 |
|
|
|
(Link) |
|
Smuki. Parandža izceļ acu skaistumu.
|
From: | maya |
Date: |
20. Septembris 2004 - 15:16 |
|
|
|
(Link) |
|
aha
un bailes arī
|
From: | maya |
Date: |
20. Septembris 2004 - 21:45 |
|
|
|
(Link) |
|
pilnas stereotipu un šausmonīgu ainu tv
Var jau būt, ka esmu aizspriedumains mietpilsonis, bet es viņus te negribu... Ne viņus, ne kādus citus.. Tie stereotipi nerodas no zila gaisa.
|
From: | krum |
Date: |
21. Septembris 2004 - 10:54 |
|
|
|
(Link) |
|
Viņi ar no zila gaisa nerodas.
|
From: | magda |
Date: |
26. Septembris 2004 - 14:27 |
|
|
|
(Link) |
|
Draudzenei vīrs uzdāvināja parandžu. Viņš man skaidroja būtību. Es sapratu. Tīri loģiski. Un tobrīd pat likās - jā, tā tam jābut. Bet tas der tur, kur vīriešu vairāk nekā sieviešu. A te - paliksim pavisam nu tādas. Gribošas un nedabūnošas :)
|
From: | puc |
Date: |
27. Septembris 2004 - 22:13 |
|
|
|
(Link) |
|
Tādu laiciņu atpakaļ trolejbusā ieraudzīju divus, gados pajaunus, melnīgsnējus vīriešus (ikurāt kā no Austrumpuses) par kaut ko dzīvi sarunājamies man pilnīgi nesaprotamā valodā un piepeši noķēru sevi pie domas, ka piesardzīgi pētu, vai gadījumā viņiem nav kāds aizdomīgs "verķis" vai vellssazinviņkas... Un tad es sapratu, ka tā jau nudien ir PARANOJA! Žēliņdievs, man nekad līdz šim nebij kaut kas tāds pat prātā iešāvies, bet kad tagad katru vakaru ziņās klausies - tur sprādzis un šitur sprādzis, tad nudien kļūst jocīgi ap dūšu pat ieraugot divus (visticamāk) studentus...
|
|
Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |