Vakar maya skatījās jau
skuka pieminētās "Stundas". Manuprāt, laba filma, kuru ir vērts redzēt vēlreiz. Un visticamāk nevis tāpēc, lai precīzāk pamanītu režisora spēles ar detaļām (rožu, vāžu, vārdu, skūpstu u.c. ceļošanu laikā), bet ļautos laikam, kura stundas, minūtes, sekundes māca tagadni...t.i. dzīvi. Ikviena dzīves imitācija, pat literāra (cenšanās vārdos notvert puķu krāsu un smaržu esamību kāda rokās, dvieļa nogulšanos uz pleca u.t.t.) ,ir nolemta nepilnībai t.i. neveiksmei. Tā pārvēršas par grūti saprotamu, "nelasāmu" ne - dzīvu romānu, kura varoņu rīcība šķiet neloģiska un muļķīga. Romānu autoriem nepiedod nagu lakas izvēlēšanos 50 lpp. garumā un pēkšņas pašnāvības / aiziešanas. Toties nevienam nav tiesības nosodīt
mūsu dzīves izvēles - galu galā to vienīgie autori un
izlasītāji esam mēs paši.
Eh...iešu velreiz, tad arī kaut ko vairāk varēs uzrakstīt. :)
Starp citu grima mākslinieki pastrādājuši vareni - Kidmena tik līdzīga Virdžīnijai Vulfai, ka turpmāk man droši vien asociēsies, pirmkārt, jau ar šo lomu.