Braukt ilgi ilgi un tālu tālu. Nonākt vietā, kur Rīga un viss pārējais aizmirstas. 24 stundas būt projām no visa. 24 stundas aizmirst visu. 24 stundas smieties un smaidīt. 24 stundas būt vasarā kāda sen nav piedzīvota. 24 stundas saulē. Sūrst pleci un deguns sarkans.
Bet pietiek ar vienu minūti, ar pāris teikumiem un notiek atgriešanās. Nekur nevar aizbēgt.
Vienkārši ir jāpieceļas un jāiet. Un jāaiziet. |
| From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) kendo |
|---|
| Date: |
26. Maijs 2003 - 07:30 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
Man domāt - viss atkarīgs no atieksmes... tb vari, ja vēlies arī pašā lielākajā ļaužu barā pašā Rīgas centrā justies kā laukos, kad no rīta sāk maurot putni un rasas pilieni veldzē kājas... da i arī otrādi...
