|
autori vispār neko neprezentē...viņiem tiek dota iespēja, bet netiek doti instrumenti ar kuru palīdzību iesaistīties sarunā. Ja argumnets ir - šajā dzejā ir pārāk daudz tēlu, tāpēc tā ir grūti uztverama, tad situācija ir vēl daudz maz normāla, jo autors vismaz teorētiski var teikt ...man tie bija vajadzīgi, lai.... bet ja arguments ir - šī dzeja ir pārāk neemocināla, vai pretēji - ta ir pārāk emocionāla, tad, kā lai autors vai cits lasītājs aizstāv savu viedokli? :) sakot, nē, tā ir ļoti emocionāla? :)) nekur tāda saruna neved.
ai, es, protams, neko no dzejas kritikas literatūrteorijas nesaprotu...esmu viduvējais lasītājs, bet tieši tāpēc mani interesē saprast kādā valodā par to ir iespējams runāt, ja vispār ir iespējams. Un ja nav, tad kāpēc tiek runāts. Bet, ja ir, tad kāds ir pats rezultatīvākais veids šādas sarunas norisei. :))
Un tad, kad lasīs Tavus dzejoļus, es gribētu lai Tu pastāsti, kāds tad ir Tavs ceļš pie viņiem.
|