Man pašai savas cigaretes - Komentāri

A kas ir kritērijs -
a) profesionāla lasītāja pielikta mērīkla?
b) profesionāla autora kā kolēģa pielikta mērīkla?
c) apvienota profesionāla lasītāja un autora mērīkla?
d) parasta vidēja (ja tāds vispār ir) lasītāja mērīkla
e) literatūrzinātniska mēraukla ar to saprotot daiļrades gaismojumu caur zelta parauga meklējumu prizmu, mērīkla
f) un entās citas.

Galu galā pamatā jau ir nepieciešams autoru analizēt viņa iekšējā sistēmā, tikai pie galējas nepieciešamības salīdzināt viņu ar citiem tekstiem, autoriem u.t.t. Un kas tad īsti ir "teksta fakts" - iemesli, kas autoram ir licis uzrakstīt šo darbu, darbu esamība literārajā ainavā, polemizēšana ar citiem darbiem? Man šķiet šīs meistardarbnīcas uzdevums ir dažādu paaudžu, stilu un pieredžu autorus maigi sasist ar pierēm kopā, caur savstarpējas kritikas ceļu nodrošinot iespēju (bet tikai iespēju) autoram pievākt izmantošanai savā saimniecībā lietas, kuras tam varētu būt vajadzīgas. Es uzskatu, ka mēs kā autori stāstam citiem autoriem kā paši ir gājuši (bet ne nogājuši) ceļu pretim savas būtības skanējumam, pasaules reflektējumam, emocionālajai attieksmei vai whatever, kas veido radošo dvēseli.

Es gan ātri notinos no pasāciena, bet vai tiešām ir tā, ka autori savu viedokli prezentē kā taisnību? Mēs runājam ar autoru no savas lasītāja un autora pieredzes pozīcijas (no kurienes gan mums citur runāt - tad jau var iešķiebt Valeiņa "Poētiku" rokās un klapēt Rakstnieku bodīti ciet...). Slikti, kritikā ir tad, ja recenzents savu viedokli izsaka kā galēju patiesību - tas viss, ko mēs runājam galu galā ir tikai ierosinājums autoram paskatīties uz savu tekstu, bet galējais spriedums jau paliek pašam autoram. Šai sistēmā protams rupjā veidā netiek iekļauti autori, kas te ir pārpratuma pēc - skat. to pašu Noras Ikstenas pēdējo meistardarbnīcu...