Labrīt Mat, esmu jauniņais Cibā un pateicoties AN dienasgrāmatām. Man paveicās, patiešām paveicās būt daudz kopā ar Andru četrus pēdējos viņas dzīves gadus. Pirms tam neko par viņu nezināju un nepazinu, ja neskaita izlasīto "Stum stum". Tikai tagad lasot dienasgrāmatas kaut nedaudz sāku izprast viņas uzvedību, reakciju uz notikumiem, attieksmi pret mani. Dienasgrāmatas nav atmiņas. Atmiņas ir pielabota refleksija par pagājušo, diensgrāmata ir par noteikošo te un tagad. Un Tavas vakarnakt uzrakstītās domas, Tu šodien uzrakstītu pavisam citādāk.

(Reply to this) (Thread)

Sveiks. Lasot šīs dienasgrāmatas, ātri vien atkārtoti riņķoja doma - cik gan žēl, ka nebija iespēja viņu pazīt. Jo šķiet, ka vilnis ir viens. Ļoti saprotams un savējs.


Tik labi pateici par to tūlītēju notikumu un domu piefiksēšanu, un atmiņām. Jo tā jau patiesi ir. Ka katra diena piešķir iepriekš piedzīvotajam savu nokrāsu un sajūtu. Jo jau uzliek savu pieredzes prizmu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas tikai izgāja caur mani, kāds cits, kura viedoklī ieklausos, to pateica un tieši tad, kad iznāca AN dienasgrāmatas. Starp citu viņš to teica bijušās Vācijas kancleres Angelas Merkeles atmiņu grāmatas inākšanas sakarā. Vēl man patika vācu literatūras kritikas komentārs par šo grāmatu "Ļoti daudzi nopirks, vien retais izlasīs līdz galam" skarbi! .

(Reply to this) (Parent)