|
Jan. 25th, 2025|02:55 pm |
Kopš lasu Neiburgas "Es esmu tas, kas paliek pāri", sentiments aug straujāk par straumi, un roka stiepjas gara, un snaikstīga šurp. Paveru, paskatos. Te viss kā muzejā - iekapsulējies. Laiks, sajūtas, domas.
Vai vajag? Tik un tā jau nebūs ne grama tā, kā bija. Tas, kas bija. Bija un izbija. Ir citi laiki. Un tajos iepriekšējos jau vairs nenonākt. Atmiņas neskaitās. To ir čupām.
Acīmredzami roka uzvarēja. Tā, snaikstīgā. Un muļķa sentiments. Abi - sabiedrotie, saprāta pretiniki. |
|