Mani mēģināja pavest 40-gadīgs vīrietis vienā studentu dzerstiņā Jūrmalā, kad man bija 19, un biju vēl nevainīgs. Šis man man divreiz ieknieba dibenā, un bija izbrīnīts, ka reaģēju tikai ar saltu skatienu. Atceļā viņu no vilciena izmeta un pretīguma dusmu lēkmē piekāva kursabiedrs, kuram šis atceļā bija sācis glāstīt kāju. Otrs gadījums bija pusgadu vēlāk ar kora menedžeri, kurš braucienā man nosēdās blakus un mēģināja uzsākt ko līdzīgu. Būdams nosvērts un savaldīgs, es to visu uztvēru ar vienladzīgu sapīkumu. Bet man bija žēl abu.

Bet pirmo reizi kaut kas tāds man bija bērnudārzā, kad blakus gultā bērnudārza biedrs man bāza pirkstus dibenā un aicināja šādi paspēlēties arī ar viņu. Toreiz teicu, ka negribu, kaut arī bija tā jocīgi. Tagad saprotu, ka visticamāk, ka viņu tēvs vai patēvs bija izmantojis, jo trīsgadīgs bērns diez vai ko tādu var izdomāt pats. Atvaino, ka rakstu par to, tikai gribēju teikt, ka dzīvē visādi gadās.

(Reply to this) (Parent)