Pa manām durvīm pirmdienas nobeigumā iezogas labdabīgākais sagurumas kādu vispār spēju iedomāties. Ķermenis tik labdabīgi saguris, ka nespēj pilnīgi neko. Pilns ar pieskārieniem, atmiņu pastkartēm un neizgulētu miegu...
Un jūra rīt.