|
Mar. 29th, 2005|06:01 pm |
Pa manām durvīm pirmdienas nobeigumā iezogas labdabīgākais sagurumas kādu vispār spēju iedomāties. Ķermenis tik labdabīgi saguris, ka nespēj pilnīgi neko. Pilns ar pieskārieniem, atmiņu pastkartēm un neizgulētu miegu... Un jūra rīt. |
|