Latviešu žurnālsti jau laikam vairāk nevar pārspēt paši sevi: Ārvalstu ekonomisti par Latviju: bērnudārzu par konsultantiem? Tālu tiksiet…

Uzklausa vietējo ekspertu, kurš atsaucās uz saviem ārvalstu kolēģiem.
Jautājums - vai tie ārvalstu eksperti izdarīja secinājumus no tā, ka tie runāja ar viņu?

Šorīt no rīta sanāca dzirdēt pa radio kārtējo žurnālista izteikumu. Redz, ierēdņi tagad argumentējot pret vienotās darba samaksas ieviešanu izmantojot to, ka lēmuma pieņēmējiem vajagot pārstāt būt tik emocionāliem. Žurnālista aptuvenais teksts - "Jā, šādos gadījumos vajadzētu sagaidīt no ierēdņiem argumentētus izteikumus, nevis kaut kādas atrunas".

Njā, būtu žurnālists kaut ko mācījies par loģiku, tad varbūt saprastu, ka šādos gadījumos argumentēti izteicieni īsti neder - uz emocionāliem izteikumiem nav iespējams atbildēt ar loģiskiem argumentiem. Gribētos redzēt, kā viņš ar loģiskiem argumentiem, piemēram, pārliecina kādu māti, kura emocionāli aizstāv savu bērnu.

Paskatamies virsrakstu - "Bērnu slimnīcas korupcijas lietā iesaistītais Lisenko mājās glabājis ieročus". Es jau saprotu, ka vajag skanīgus virsrakstus, lai cilvēki lasītu, bet nu pārmērīgi pārspīlēt arī nevajag. Tikpat labi viņi var noskaidrot, kurš no deputātiem ir mednieks un tad uzrakstīt rakstu par to, ka viņš savās mājās glabā ieročus, jo kur gan citur tos varētu glabāt.