Patika sestdien medībās epizode, kad viens deva sunim desu, suns jau protams neēda, kāda tur gaļa tajā desā, bet suņa saimnieks pārmeta sunim, ka tas esot muļķis, ka desu neēdot :D
Nez, ja vien nepērk desas pa 5Ls un vairāk kilogramā, tad, manuprāt, tās nu nebūt negaršo pēc gaļas, ja nu vienīgi pēc kaut kā gaļai līdzīga. Tā ka es vispār nesaprotu, kas tās desas pērk, tad jau labāk nopirkt un uzcept gaļu, vismaz garša nedaudz labāka būs.

Šorīt no rīta, ejot uz vilcienu, sanāca satikt pāris kaimiņa, brīvībā tikušos suņus. Ja viens no tiem nebūt kaukāzietis, tad droši vien man būtu stipri vienalga, ko tie darīs, ceļi krustosies, bet tā kaut kā drusku neomulīgi. Pēc tam, kad kaukāzietis jau bija garām, bet tomēr izdomāja, ka vajag apgriezties un nākt ar mani parunāties situācija kļuva nedaudz neomolīgāka. Nē, nu vismaz pozitīvi ir tas, tādi suņi kājās nekož un par to nav jāuztraucas, bet tikai jāskatās vai tas neleks virsū. Pēc tam, kad tas nedaudz parūca un parādīja zobus, nedaudz uzbļāvu - "Mierā!" un situācija veiksmīgi tika atrisināta, tas mierīgi devās tālāk un es tāpat. Pēc tam jau bija neliels uztraukums, bet tas jau tikai laikam normāli.

Šodien centrālajā stacijā redzēju bīglu, stāvēja šis aptiekā saimniecei pie siksnas, bet skats tāds bēdīgs, vēro garāmejošos cilvēkus.

Izmantoju laiku un aizgāju nedaudz pludmalē palasīt grāmatu.

Paskatījos kā tante deva pavēles sunim, kuras gan tika laistas garām gar ausīm. Nez, man jau liekas, ka sunim vajag puslīdz brīvi ļaut staigāt un vest pie pavadas laikam vajag tad, kad ir pārāk daudz cilvēki apkārt, kas var nesaprast kāpēc suns brīvi skraida, nāk klāt un var būt arī lec virsū.

Tikko saņēmu savā ziņā dīvainu zvanu.
Cilvēks zvanīja un interesējās vai man ir igauņu dzinējsuns. Pēc šāda jautājuma iestājās tāds neliels apjukums. Nesen vēl bija, bet nu vairs nav.
Njā, nav vairāk viens, kas no rītiem rej, skraida riņķī.

Laikam šitā atkal uzpeldēja labās atmiņas.

Kaut kā nepavisam nav labi, jo suns ir neparasti ilgi pazudis.
Tas, ka suns reizēm mēdz izlauzties un nedaudz pastaigāt, nav nekas neparast. Ja ir izlauzies kopā ar otru suni, tad nav nekas neparast, ja ir prom ilgāku laiku. Bet šobrīd ir tā, ka otrs suns jau vakar pa dienu atnāca mājās.

Šodien sanāca patīkams pārsteigums - grāmatā ieraudzīju savu suņa bildi :)

Ir izdota mednieku gadagrāmata 2009. gadam, tur protams viss kaut kas arī ir sarakstīts, pievienotas dažādas bildes. Tā nu grāmata tiek šķirstīta un vienā vietā ir suņa bilde - o, rekur līdzīgu suni manējam nobildējuši. Bet es tā sāku uzmanīgāk skatīties - kaut kā pārāk līdzīgs. Es jau uzreiz skatos, ka purna izteiksme ir tāda jau nu pārāk līdzīga. Apskatot smalkāk bildi, nācās vien atzīt, ka ir ne tikai ļoti līdzīgs manam sunim, bet ir tieši mans suns :)
Tā ka varu teikt tikai vienu - man ir kruts suns - i avīzē ir bilde bijusi, žurnālā arī, tagad vēl ir arī grāmatā.

Aizved šodien suni uz izstādi, lai paskatās uz citiem suņiem :)
Kā saka, tad medību suņiem, lielākotiess, tas viss vairāk notiek tādā hobija līmenī. Svarīgāk ir pašu suni tur aizvest parādīt un ne tik būtiski ir paši rezultāti. Arī suņu īpašnieki lielākoties ir gana draudzīgi un var arī parunāt par saistošu tematiku.

Suns jau visā visumā ir pietiekami labs un atbilstošs eksterjeram, vienīgi ir nedaudz par daudz barots. Bet tajā pašā laikā var teikt, ka arī ar visu savu masīvo stāju, suns mežā strādā, manuprāt, pietiekami labi, tāpēc mani tas pārāk nesatrauc. Turklāt, medību suņiem, diemžēl, atvaļinājums parasti ir divreiz garāks nekā darba sezona.

Bet visā visumā esmu apmierināts ar savu suni un tā parādīto izturēšanos :)