Beidzot vismaz ir nedaudz labāk ir veselību. Tāpat ir grūtāk ieiet ritmā, bet arī tas nav nemaz tik grūti.
Plaukstas locītava beidzot ir atkopusies. Tā spēj turēt slodzes un nesāp.
Arī sirdsdarbība ir laba, jo bez problēmām var turēt 1.5 - 2h bumbas spēlēšanu.
Kājas gan tik labi vēl netur. Pēc slodzes jūt.
Sliktākais gan ir tas, ka spēlējot volejbolu nedaudz sastiepu plecu :D
Tā ka no pilnīga veselība vēl nav iestājusies, bet tas ir tikai pagaidām :D

Vakardienas (nakts) volejbola turnīra noslēguma posms bija vienkārši izcili veiksmīgs. Pat varētu teikt - reizēm tev neveicas, bet reizēm vienkārši mega paveicas.
Lai arī spēlēšana nebija diez ko viegla, pagrūti pēc maratona un vēl pēc vēdera vīrusa, tomēr nebija arī pārāk traki.
Pirmo spēli sākām labi, tad palaidām un beigās zaudējām. Otrajā spēlē cīnijāmies, bet tomēr abos setos pietrūka. Tad sekoja spēle pret potenciāli vājākajiem konkurentiem. Pirmais sets - pārliecinoša uzvara. Otrajā setā kaut kādas figņas un tiekam līdz tam, ka pretiniekiem ir setbumba. Bet nu veiksmīgi atspēlējām tās pāris setbumbas un uzvara mūsu.
Tālāk jau sekoja svarīga konkurentu cīņa, kur pirmā komanda, kam zaudējām, zaudēja komandai, ar kuru pēdējā spēle. Tā ka viss mums izšķirsies pēdējā savstarpējā spēlē - ja uzvaram varam labi pakāpties, ja zaudējām, tad ir slikti.
Pēdējā spēlē labi uzkapājām, pirmo setu uzvarējām, tad diemžēl zaudējām, bet izšķirošajā spējām atkal uzvarēt. Pa vidu gan vajadzēja atkal palamāties ar tiesnesi, par tiesāšanu, jo nu bļin - vienkārši ņem un pāris reizes nosvilpj kaut kādu figņu. Tālāk jau neko darīt - atliek vien gaidīt, kamēr saskaitīs visus rezultātus, jo skaidrs, ka sanāk sīvi.
Reāli veiksme (un meistarība) bija mūsu pusē, jo setu attiecības 2. - 4. vietai visiem bija vienādas, taču mums pozitīvs fakts bija tāds, ka savstarpējās spēlēs spējām iegūt par 1 mazo punktu labāku attiecību, kas garantēja 2. vietu. Kā arī izcīnījām 3. vietu kopvērtējumā!
Un arī 3. vieta kopvērtējumā sanāca ļoti knapi - bija vienāds punktu skaits ar tiem, ar ko aizvadījām pēdējo spēli. Tikai mums bija vairākas augstākas vietas. Turklāt, ja viņi priekšpēdējo spēli būtu zaudējuši, nevis uzvarējuši, tad lielajā kopvērtējumā viņi jau būtu bijuši 3. vietā.
Kā pēc tam smējāmies - nu jā - un tā beigās visu izsaka tas viens punkts, ko tiesnesi paņem un nosvilpj nepareizi, vai tomēr pārdomā un nosvilpj tā, kā vajadzētu būt.

Gandarījums par pozitīvo noslēgumu :D

Šodien sajutos kā vecs vecītis klibodams pa ielu.

Veiksmīgi esmu ticis arī pie sastieptas potītes. Vismaz pozitīvi, ka nav nekas pārāk traks. Lai gan moš tāpat vajadzēs paņemt arī potītei līdzīgu palīgierīci kā plecam.
Lai gan daudz smagāk bija sēdēt uz soliņa un skatīties kā komandas biedri cīnās galotnē, bet man bija jāsēž un jāskatās.
Un tagad jādara viss iespējamais, lai pēc nedēļas jau atkal varētu pilnvērtīgi kustēties.

Kārtējā volejbola spēle atkal zaudēta, lai gan spēle jau nebija slikta. Sākām ļoti labi un vienkārši pirmajā setā pārbaucām pāri. Un tad, tad laikam apstājāmies. Kļūda tur, kļūda šeit. Un zaudēti divi seti. Arī 4. setā nekas neliecināja, ka spēsim saņemties. Bet kaut kā vienā brīdā spējām saņemt spēkus un parādīt raksturu. Vienā brīdī jau bija -6, bet nesalūzām. Lai gan paveicās arī nedaudz. Man arī vajadzēja servēt pēc tam, kad pretinieki paņēma minūtes pārtraukumu. Palaidu bumbu un bija tāds grr, jo izskatās, ka tūlīt būs auts. Bumba piezemējās, liekas autā, bet tiek nosvilpts, ka ir bijis laukums. Tālāk vēl spējām pacelt aizsardzību, kaut kā atspēlējām un tikām arī pie +1. Tad gan vairs nebija tik labi, aizsardzībā nenospēlējām un tālāk bija čau. Divi ne tik labi cēlieni, kur pirmajā reizē naturāli nospēlēja uzbrucējs bloks auts, bet tā vietā tiek nosvilpts vienkārši auts. Arī nākamā epizode nebija labāka, slikts cēliens, slikts uzbrukums un beigās vēl nosvilpa mestu. Un neveiksmīgs zaudējums tā vietā, lai būtu pārliecinoša uzvara.
Bet dīvainā kārtā tie zaudējumi neuzvelk. Ir tāds pozitīvs noskaņojums, jo reāli ir skaidrs, ka varam spēlēt, bet kaut kas pietrūkst. Katram individuāli un komandai kopā. Ir tā apziņa, ka varam uzvarēt, bet to pietiekami nevēlamies. Laikam jau arī tas, ka visi vairāk vai mazāk prot spēlēt volejbolu un zaudējumus netaisa kāds, kurš neko no tā nesaprot.

Vakar gāju mājās, pa ceļam iegāju veikalā - skatos tāda kūka, ka nu tikai vajadzētu paņemt. Tieši būtu vakaram. Bet nē, ir iekšējā balss, kas saka, ka šobrīd nevar, tā jau esmu pāris kg virs normas un tagad ir tā retā reize, kad vajag pievērsties fiziskās kondīcijas uzlabošanai, jo tuvojas plejofi. Nē, nu viena kūka jau baigi neskādē, bet tomēr, vajag nelielu disciplīnu. Arī pēc šokolādēm un citiem saldumiem kādu laiku neēsmu bijis un centīšos arī nebūt.
Pēc nedaudz vairāk kā trīs nedēļām sāksies atbildīgās spēles, tad nu arī vajadzēs būt iespējami labā kondīcijā.

Skaidrs, ka nedaudz jau varu atļauties kūkas un citus saldumus šajā laikā, bet tomēr - nevajag dažas nedēļas ņemt neko nevajadzīgu :D

Vakar pēc treniņa labs LOL bija.
Sākam nedaudz runāt par aizgājušās sestdienas spēli. Viens tāds saka - "Ai, man spēles laikā viens no malas teica, lai koncentrējoties spēlei. Es viņam atbildēju, lai koncentrējoties sēdēšanai". Pēc spēles bija vēl pienācis kaut ko runāt, tad tā mierīgi parunājuši. Pēc tam komandas biedrs pienācis un prasa - ko runāji ar komandas prezidentu? LOL :D
Pēc tam labi pasmējāmies par to, kāpēc neko vairāk nevar dabūt papildus klāt, ja šitā brauc virsū komandas prezidentam :D

Vakar izdomāju, ka beidzot vajag iet uzspēlēt tuvējā parkā bumbu. Tiku pie bumbas, paņēmu uz izbrīnu dzīvokļa biedru, kurš neapdomīgi tam piekrita. Un varējām iet.
Sākums bija nedaudz smags, pēc tik ilga laika nekā aktīva nedarīšanas bija grūtāk iekustēties, bet lēnām jau ritms aizgāja. Pēc tam arī divi skolnieki piedāvāja nedaudz uzspēlēt.
Spēles sākums gan bija nepatīkams, jo jau kādā trešajā uzbrukumā kolēģis aizķesēja cīņā par bumbu un varēju domāt, kā veiksmīgā paņemt asfaltu. Lai gan dīvainākais bija tas, ka es reāli apzinājos, ka es krītu un tai brīdī es sāku aktīvi domāt par iespējām, kā piezemēties un ko pret asfaltu saskrāpēt. Beigās gan izvēle krita uz plaukstu, kas arī nedaudz cieta. Nu jā, tā kā izkustēties tomēr vajadzēja, tad nekas cits neatlika, kā vien turpināt spēlēt, lai arī trauma nedaudz to apgrūtināja. Vienā brīdī piemetās arī nedaudz tāds reibonis, organismam kaut kā nepatīk, ja zūd asinis :D
Bet visā visumā bija pozitīvi pēc ilgāka laika fiziski izkustēties. Žēl vienīgi, ka tagad kādu laiku vajadzēs ierobežotāk kustēties.

Tad nu pasākums, Vistas kauss 2011, veiksmīgi aizvadīts, lai arī ir tā nelielā vilšanās sajūta, ka dalība distancē bija tikai nedaudz zem 3h, bet motivācija darboties bija nedaudz ilgāk. Bet nu tāpat bija interesanti, šogad notika skriešanas(iešanas)/airēšanas stilā ar orientēšanos. Jāsaka, ka biju gaidījis, ka airēt vajadzēs vairāk un skriet mazāk, bet liekas, ka bija otrādāk :D
Bet nu vismaz ir savi piedzīvojumi. Katrā ziņā laivu ir ātrāk vilkt nekā nest, jo nesot nevar paskriet, bet velkot var :D Šoreiz gan ar to atzīmējās kolēģis :D

Un noslēgumā tika atklāta arī peldsezona. Nu diez ko silts jau nebija, bet neliela pelde cerams par sliktu nenāks un pie plaušu karsona netikšu :D

Šī vakara plāns braukšanai ar laivu nofailoja.
Kolēģim mājās mētājās pāris krievu laika laivas, tad nu izdomājām, ka vajag trennēties un nedaudz ar kādu no tām pabraukāt pa ezeru. Pēc tam, kad abas laivas tika noceltas un aplūkotas, un testētas, tad secinājums bija, ka šodien braukt nespīd un ar šīm laivām mums īsti arī nespīd braukt. Galvenā problēma radās faktā, ka tās nav īsti piemērotas mūsu augumiem un iesēsties tajās ir praktiski neiespējami.

Vismaz kompensācijai tikai uzspēlēts 1 uz 1 basketbols, lai galīgi nav jāiesūno. Njā, nedaudz pietrūkst fiziskās aktivitātes un fiziskā forma šobrīd neizskatās īpaši spīdoša :)

Šodien patiesībā bija pat vairāk nekā normāla pašsajūta ņemot vērā iepriekšējās dienas slodzi. Vienīgi rokām satvēriens ne pārāk šodien strādāja.

Neliela vilšanās sajūta.
Sākumā bija stipri liela vilšanās sajūta, bet tagad jau tā ir pārgājusi.
Tā nav labi zaudēt.

Man liekas, ka šodien nebija prātīgi spēlēt basketbolu. Lai arī sākumā biju iecerējis tikai pasēdēt uz soliņa un atbalstīt, tad beigās tomēr sanāca skriet stipri vairāk nekā plānots.
Pēc tam uzreiz varēja just sekas.

Tagad vēl nākamtrešdien paredzēta volejbola spēle.

Vairāk kā 20 minūtes aktīvas skriešanas pa diezgan uzsilušu zāli atņem daudz spēka un enerģijas. Vēl pie tam beigās pamanījos dabūt pa stīvo un tagad nedaudz sāp kājas muskuļi. Plus ir iestājies normāls nogurums. Njā, toties nospēlēju pietiekami normāli, par to vismaz prieks, lai gan diezgan pamatīgi zaudējām :D

Šodien veiksmīgi aizvadīju savu noslēdzošo sacensību lokālajā volejbola čempionātā. Veiksmīgi arī uzvarējām.
Bet nu nogurums dara savu, pēc pirmajiem diviem setiem vienkārši iestājās tāds kā off posms, kad labprāt varētu iet malā un skatīties griestos un atpūsties. Pēc tam gan nākamajā setā nekas cits neatlika kā saņemties un nokapāt līdz galam.

Šodien aizgāju vietējā čempionātā nedaudz uzspēlēt volejbolu. Ņemot vērā, ka paši nolaidām nedaudz luni, tad spēle izvērtās garāka nekā paredzēts, bet beigas bija ieplānotās. Hmm, pamanījos arī vienreiz blakus esošajam bloķētājam uz kājas - katrā ziņā sajūta nav ne tuvu patīkama un tagad pat ir skaidrs, ka šitā var arī sastiept potīti. Es gan to neizdarīju, bet sākumā nedaudz iestiepumu varēja just.
Bet sūdīgāk par to visu bija tas, ka vienā brīdī bija tāda sajūta it kā sāktu trūkt pārliecības. Vienā periodā par pārliecības trūkumu vispār nevarēju sūdzēties, kaut gan reizēm varbūt tas bija arī par daudz. Njā, tā nez, dīvaini tas tā. Un galvenais, ka nav skaidrs, ko darīt, lai tā pārliecība nezustu, reizēm pat pēc neveiksmēm.

Vēl es aktīvi nodarbojos ar sportu - vakar pa nakti piedalījos zoles turnīrā, kur beigās bija sakarīgs rezultāts, ņemot vērā apstākļus.
Bet šodien aizgāju uzspēlēt vakarā basketbolu, tā jau forši, bet traumatiski, šodien viens pamanījās iebraukt ar pirkstu nedauz pa aci. Patīkami jau nav :D

Liekas, ka atkal ir sasniegta pietiekami laba fiziskā kondīcija.
Sestdien mierīgi pusotru stundu varēja aktīvi nospēlēt bakstebolu. Vienīgi dabūju vienā epizodē normāli pa kājas muskuli, kas vēl šodien nedaudz sāp.

Galva kā spainis, miegs nāk, toties sajūtas normālas.
Jau iepriekš draugs pierunāja piedalīties volejbola nakts turnīrā, tā nu vakar arī tas notika. Tā jau normāli, uz izturību un pieredzi, jo pēdējā spēle beidzās ap 5.30.
Tā jau diezgan interesanti bija uzspēlēt. Vienīgi tās spēles bija tādas ūber īsā formāta - 1 sets līdz 15 punktiem, izņemot finālu, kur līdz 2 setu uzvarai jāspēlē. Ja nedaudz nolaid luni un kaut ko atlaid, tad spēle var arī ar to tikt zaudēta. 6 spēles, 5 uzvaras un godpilnā pirmā vieta.

Njā, vienīgi izskatās, ka vīkendā varēšu sēdēt un skatīties griestos, jo daži cilvēki nemāk rakt zemi un ir jāpārrok arī pa kādam kabelim, bļ.

Njā, citi universitātē ar aktivitātēm nodarbojas pirmajos kursos, a es pirmajos kursos neko pārāk nedarīju un tagad, kad regulārās mācības jau beigušās, pievēršos dažādām aktivitātēm. Tagad draugs pierunāja uzspēlēt LU volejbola līgā. Profilaksei jau par sliktu nenāk, nu jā, vienīgi vēlu tas viss notiek un vēl vēlāk tieku mājās. Bet nu tā jau slikti nav.
Šodien beidzot tad arī pirmo reizu tur aizgāju piedalīties. Hmm, pirmajā spēlē gandrīz nolažojām un izvilkām uzvaru tikai trijos setos (spēlēts tiek līdz 2 setu uzvarai). Nākamajā spēlē jau piegājām pietiekami nopietni un uzvara tika iegūta bez lieka stresa.
Tagad gan nogurums ir normāls. Jāsaka, ka sen nebija sanācis tikt pie tāda nogurumu, pilnīgi jūt, ka kājas tādas smagas. Bet toties bija interesanti :)

Beidzot esmu ticis arī mājās. Visa diena aktīvajā atpūtā.
Vispirms jau aktīvā atpūta pa svaigu gaisu trekājot meža zvērus. Šoreiz pat rezultatīvi, jo pa visiem tika notrenkāts viens alnis. Es pat teiktu, ka netipiski ātri ar to pat tika tikts galā. Ok, tāpat jau bija pietiekami liels bars skatītāju, bet nu darītāji bija vairāk nekā parasti. Tagad tikai jāizdomā, ko darīt pa sestdienām, kamēr nebūs sniegs - sēdēt mājās vai tomēr turpināt izgājienus pa svaigu gaisu, ja ņem vērā, ka tie vairāk būs izgājieni pa svaigu gaisu :)
Jā, pagāšās nedēļas komentētājiem, varu teikt, ka šonedēļ paveicās vismaz vienai strinai. Vēl garām aizskrēja divas lapsas, kuras pasveicināja blakus stāvošais mednieks.

Pēc tam paspēju ierasties mājās, nomazgāt rokas no asinīm, pārvilkt drēbes, samest somā bumbas dauzīšanai nepieciešamo ekipējumu un doties vēl pamētāt bumbu pa grozu. Pusotra stunda aktīvā atpūta skrienot un metot. Pat nebija nemaz tik slikti, ja ņem vērā, ka ļoti ilgu laiku pa grozu nebiju metis.

Tā nu ir sanākusi kārtīga sestdienas aktīvā atpūta :)