Medibas
No vienas puses šodien bija veiksmīgas medības, kur izpildījām plānu.
No otras puses ir tāda urdzoša sajūta par kārtējām nepilnībām, kas varēja arī iedragāt plāna izpildi. Kā saka - ja rezultāts tiek sasniegts, tad jau citas lietas nav tik būtiskas, bet šoreiz ir tāds iekšējā aizture, ka tomēr kaut kas līdz galam nebija. Var jau būt, ka par to nebūšanu vajag tikai priecāties, bet kaut kā vēl neēsmu to pamanījis :)
Rīts sākas ar sapulci un īsu instruktāžu, tālāk jau dodamies uz mastu ieņemt vietas. Kā saka - čuhs, poņa un ņuhs ir noderīgas lietas, šajā gadījumā tie ieteica, ka vajag iet mierīgi un palikt pirmajā pozīcijā, lai tālāk soļo citi. Tad nu arī to veiksmīgi izdarīju. Sāk dzīt, dzird ka suņi rej, tad jau kaut kas būs. Vēl pēc laika dzird, ka sāk šaut. Vienreiz, tad vēlreiz un vēlreiz. Un vēl pēc kāda laika dzird, ka čab krūmi un vajag sagatavoties šaušanai, jo var redzēt, kā starp krūmiem zib kājas. Vienīgais mīnuss, ka tiešā šaušanas trajektorijā ir mašīna, tāpēc tas nedaudz ierobežo izvēles iespējas, kur izdarīt šāvienus - negribas jau kādam atstāt logā caurumu. Parādās alnis, atskan bam, bam - alnis pazūd, otrs alnis pazūd. Ir tād, bļe - pirmais bija par ātru, jo alnis tiko līda ārā, bet otrais varēja būt nedaudz par augstu. Neko - ielieku divas patronas no kabatas un gaidu tālāk - reāli jau liekas, ka stresam vairāk nav pamata - viss, kas ir bijis jau ir paspējis pārvietoties. Neko - mierīgi gaidu tālāk. Te pēc kāda laika šauj kolēģis blakus, bet tikai vienu reizi. Neko, gaidu tālāk. Pēkšņi dzirdu, ka atkal čab. Neko, sagatavojos, gaidu tagad, kad parādīsies atkal, lai var šaut. Šoreiz gan nešauju uzreiz kā tiek pabāzta galva no krūmiem, bet ļauju, lai pārvietojas tālāk un tad šauju. Hmm, alnis ņem un vienkārši nokrīt - ļoti pozitīvi. Teļš gan turpat vēl nogāja garām, bet šoreiz bija viņa laimīgā diena. Tā nu dublis divi izrādījās veiksmīgs. Ir tā iekšējā pretruna, ka vajadzēja dubli divi, lai situācija noslēgtos veiksmīgi. Un sireālā sajūta, ka tas bija patiešām gandrīz kā dublis divi, jo gāja tieši tajā pašā vietā un tieši tādā pašā kombinācijā.
Noslēdzot uz pozitīvas nots - pēc tam arī bija forša gaļas degustācija. Bija aktīvisti, kas sacepa akniņas un gaļu. Vēl kolēģis teica, ka svaigus elsiņus arī var ēst, tad nu izdomāju, ka vajag pagaršot, kā tad garšo svaigi elsiņi. Patiesībā svaigi elsiņi garšo sasodīti labi. Lai gan daudz jau tos nevar apēst, kādus dažus gabaliņus, bet tomēr tā garša mani kaut kādā ziņā pārsteidza - tāda maiga, īstas gaļas garša. Varbūt ar sāli, pipariem un sīpoliņu būtu pat vēl labāk, bet tas tāpat bija ļoti labi. Žēl tikai, ka tik drīz pie šādas delikateses tomēr netikšu.