|
|
Saturday, December 8th, 2012
|
4:51p
Šodien bija spēli pret vienu no līgas pastarīšiem. Skaidrs, ka motivācija nav jāmeklē, mērķi arī skaidri - jāņem uzvara, lai varam cīnīties tālāk.
Sākas spēle, bet laukumā to galīgi nevar redzēt. Ok, pamatcēlājs uz spēli netika, bija jāveic rotācija sastāvā, bet tas neko nemaina, vienkārši ir jāspēlē un jāuzvar. Spēle vienkārši nekāda. Viena kļūda, otra kļūda un beigās sets zaudēts. Tam visam pa vidu vēl malā ir optimistisks treneris, kur tik to vien runā, ka akal šitā kļūdās, ka akal neko nevar, akal zaudēs. Otrais sets jau labāks, bet veiksmīgi pamanāmies zaudēt galotni un esam jau iedzinējos 0-2. (Seta beigās vēl treneris tik stāsta, ka nu ja šito padiršam, tad viss skaidrs - būs pārlicinošs zaudējums).
Skats uz komandas soliņa tāds, ka tur cilvēki gaidītu soda izpildi. Neviens neko pārāk pateikt nevar, smaids nav un vipār jāmeklē nagla pie sienas, uz kuras varētu pakārt botas.
Man jau arī skaidrs, ka tur kādam teikt, lai saņemas nav pārāk lielas jēgas. Pārāk jau nepalīdzēs. Es kaut kā tajā brīdī ieslēdzu pofigisko režīmu. Nu ok, šitādiem zaudējam. Vismaz vajag par kaut ko papriecāties, ko paši spējam izdarīt. Uztaisīt smaidīgo seju :D
Seta sākumā arī labi nokapājām, viens, otrs, trešais iedzen kārtīgi pa kādai bumbai zemē un viss aiziet. Tagad gan bija arī neliels lūziens, bet kopumā pārliecinoši uzvarējām.
Tālāk jau bija foršāk. Lai arī setu sākām 0-4, tomēr stersam pamats nav, var tikai smaidīt par bumbām ko dabonam zemē. Vilkām klāt, beigās gan akal palaidām. Jau bija 17-20, man cēlājs arī baigi zemi iedeva, ieliku blokā un jau var teikt, ka viss, bet tiesneši atrada, ka bloks bija tīklā un tomēr vēl cerīgi: 18-20. Tikām arī līdz 23-24 un iespējas uzbrukt. Un uzbrukums nekāds. Var tikai saķert galvu. Bet nu otrā pusē arī nav nekādi dzelzs vīri un atspēlēt arī nemāk. Tālāk jau spējām vēl pāris reizes aizsardzībā nokapāt un viss baigi labi. Lai gan labākā epizode pretinieku izpildījumā bija graujoša. Šie izspēlē normālu kombināciju, mūsējie kaut ko nolažo un uzbrucējs tīkla vidū var triekt bumbu zemē bez bloka. Bet tā vietā seko vājš sitien tīklā.
Piektajā setā gan akal sākumā atlaidām, bet vēlāk pretinieki atlaida vēl vairāk un varējām svinēt pirmo uzvaru mājas spēlē!
Lai gan pēc spēles es sapratu, ka mūsu spēles stils laikam ir ar smiekliem un smaidu gan par to, ja mēs iedzenam bumbu grīdā, gan arī par to, ja mums iedzen bumbu zemē :D
(comment on this)
|
|
|
|