|
|
Thursday, September 27th, 2012
|
2:04p
Šodien veiksmīgi nokārtoju savu pēdējo eksāmenu.
Bet stāsts gan vairāk ir par apģērbu. Es kaut kā arvien vairāk un vairāk skatos, ko es velku, kā es velku. Un brīžos, kad velk uzvalku, tad jau nav daudz varianti. Tādi man ir tikai 2. Vienīgi var izvēlēties kreklu un pieskaņot kaklasaiti un kabatslakatiņu.
Saņemtie komentāri jau bija labi. Pirmais bija par to, ka esmu saģērbies kā uz kāzām, bet otrais ar jautājumu, kas par svētkiem, nē nu eksāmens jau laikam ir svētki :)
Bet patiesībā tu vienkārši normāli saģērbies. Man patīk staigāt ar kabatlakatiņu priekšējā uzvalka kabatā, kas piešķir savu skatu. Arī krekls un kaklasaite ir saskaņoti ar uzvalku. Tas viss izskatās klasiski un vienkārši tumši zils ar gaiši zilu. Ja vēl varētu tikt pie jaunām kurpēm, tad vispār viss būtu labi. Tās tagad jau nedaudz novalkātas, a normālas vietā atrast ir ļoti grūti. Ja patīk, tad neder, a no tā kas der nekas pārāk nepatīk :D
(18 comments |comment on this)
|
3:14p
Un reizēm es tomēr vēlētos, lai es mācētu satraukties vairāk. Man pat tā grūti ir nosaukt, kad es pēdējo reizi biju kaut kādā mērā satraucies.
Pat pēdējā dienā, kad vajadzēja tik prom no Ķīnas un braucām ar metro, bet tā kā metro bija pārbāzts, tas brauca lēnāk nekā paredzēts, nekāds baigais stress nebija. Lai arī tu nezini ko un kā tie ķīnieši vēl izdomās pārbaudīt (viņi jau normāli dīvaini) un lidostā būsim tikai apmēram 1h pirms reisa. Bet bija tāds vienalga, ka tāpat jau vēl ir 1h un mājās gan jau tikšu.
Jo satraukums, ja to pareizi pielieto, dod labu motivāciju darīt lietas.
(3 comments |comment on this)
|
|
|
|