|
|
Thursday, August 27th, 2009
|
12:36p
Vakar aizbraucu kārtējo reizi drusku pasēdēt mežā. Iepriekšējā vakarā arī biju turpat, tā ka varēju izpētīt situāciju.
Tā nu aizeju līdz izcirtumam un skatos, kur varētu būt piemērota vieta, lai sēdētu un gaidītu medījumu. Izcirtums jau liels, bet attālums, kurā ir saprātīgi šaut nav tik liels. Tā ka vietas izvēle bieži vien var būt kritiska. Beigās arī atradu tīri piemērotu vietu, meža mala ne pārāk tālu un no vienas puses ir uzaugusi zāle, kas piesedz, lai zvēri tik viegli nepamanītu. Tā nu paņemu vēl nozāģētu koka gabalu, uz kura varētu sēdēt, lēnām iekārtojos, kad skatos, ka no zāles izskrien buks, laikam arī ir dzirdējis, ka iekārtojos, izcirtuma vidū apstājas, skatās, kas notiek, bet nu attālums nedaudz par tālu, lai šautu. Neko, buks paskatās un aizskrien mežā. Ņemot vērā, ka vakar redzēju vairāk kā vienu, tad nolemju, ka stresam nav pamata un sēžu tālāk. Vismaz kaut ko esmu redzējis :)
Tā nu sēžu, kad pamanu, ka izcirtuma otrā pusē sāk kustēties kaut kas sarkans. Jā, ir, bet stipri par tālu. Vismaz ievērtēju, ka virziens ir pareizs un tas lēnām nāk uz manu pusi, vajag tikai gaidīt. Tā nu sēžu gaidu, kad kādus metrus 70 no manis, tas apstājas un sāk skatīties uz meža malu. Tā nu arī pievēršu uzmanību meža malai, kad vienā brīdī pamanu, ka nozib kaut kas sarkans, njā lapsa staigā. Tagad būtiskais jautājums - vai lapsa var aizbaidīt buku? Buks skatās, bet prom tā īsti nebēg. Tā nu akal šis ir lēnām sācis kaut ko ēst, bet virziens nedaudz pamainījies, vairāk tā īsti nenāk manā virzienā. Neko, jāsēž un vēl jāpagaida. Tā nu sēžu, kad no meža kantas netālu no manis jau pamanu to pašu lapsu. Tāda ne pārāk liela, kā jau vasarā, nedaudz applukusi. Domāju, vai moš nešaut šo zemē, lai nemaisa citās reizēs vai arī tomēr gaidīt lielāko medījumu. Tā nu lapsa lēnā garā pārvietojas pa mežu, uzkāpj, kādus 20 metrus no manis, uz celma, paskatās arī uz buku, bet nu mani kaut kā īsti nepamana un lēnām turpina savu apgaitu. Buks arī ievērtē, ka lapsa ir pazudusi un turpina savu ceļu, lēnā garā pārvietojoties manā virzienā. Tā nu sēžu aiz smilgām un pacietīgi, cik nu pacietīgi šādās situācijās tas ir iespējams, gaidu un ceru, ka smilgas mani labi piesedz.
Jā, veiksmīgi arī sagaidīju.
(comment on this)
|
|
|
|