|
|
Sunday, August 16th, 2009
|
11:51a
Kāpēc cilvēki bieži vien pārāk viegli par kaut ko apvainojas?
(7 comments |comment on this)
|
1:54p
Vakar aizgāju uz mežu, lai var atklāt medību sezonu uz stirnu kazām un kazlēniem. A tur priekšā odi, a pretlīdzeklis kabatā nav aizķēries. Bet tie odi neciešami daudz, tā ka atkauties īsti nav iespējams, turklāt, tie kaut kādi neparasti - tādi dikti lieli. Baidīties tie arī pārāk nebaidās - nospiest šos viegli, toties vienu nospied, cits uzreiz vietā. Tā nu ej un cīnies.
Jā, neskatoties uz nesamērīgajiem odiem, atklāšana tomēr izrādījās veiksmīga.
(comment on this)
|
7:51p
Pāris dienas esmu nobumbulējis neko nedarot. Nu tā NEKO nopietnu nedarot un neizdarot. Tagad vajadzētu saņemties, sarakstīt dokumentus, lai rīt var iesniegt.
(comment on this)
|
8:12p
Pēc pārgājiena kaut kā gribas pastiprināti ēst - sēdi, neko nedari, bet ēst gribas, rezerves jāatjauno :D
(comment on this)
|
|
|
|