|
Sunday, November 2nd, 2008
|
4:42p
Šodien paskatījos, ka ārā jauks laiks, un izdomāju, ka varētu izvest nedaudz pastaigāt suni. Suns jau protams vakar dabūja paskriet pietiekami, bet nu vienmēr jau var pastaigāt vēl :) Dažus gadus atpakaļ varēju mierīgi iet uz jūru un laist vaļā suni, jo cilvēki tur bija ļoti maz vai nemaz, bet tagad tie paliek arvien vairār. Suns jau kāpās visādas smakas saostījies sāka mierīgā garā riet. Tā nu arī šis kādu laiku rēja. Līdz brīdim, kad satika pretimnākošu vilku suni, kuram izdomāja ierādīt vietu. Nedaudz parāvās virsū un pēc tam mierīgi gāja tālāk. Cilvēks, ar vilku suni, vien noteica - kāds agresīvs. Toties pēc tam mierīgi gāja tālāk un riet arī vairāk nevajadzēja. Vismaz pēc tam cilvēki īsti vairāk nebija un varēja vismaz suni nedaudz palaist paskriet.
(comment on this)
|
8:30p
Ļoti interesanta sagadīšanās. Kaut kad pasen, kaut kā skatījos TV un grozīju kanālus un sanāca redzēt pāris minūtes no vienas filmas. Tagad lasu nesen iegādāto grāmatu un tai brīdī, kad tieku līdz šai epizodei, tad tā burtiski salīmējas kopā ar tām dažām redzētajām minūtēm. Toreiz tās dažas minūtes likās pilnīgi bezsakarīgas. Tagad tām jau ir klāt sākums, kas to visu padara nedaudz sakarīgāku, jo grāmata ir tāda - dīvaini interesanta.
(1 comment |comment on this)
|
|
|
|