|
|
Sunday, October 14th, 2007
|
11:13p
Kāpēc cilvēkiem tik ļoti pietrūkst self-confidence. Man kaut kā nav sanākušas pēdējā laikā baigās problēmas ar self-confidence, nu izņemot vienu jomu, kur pašpārliecība varētu būt arī labāka. Es pat varētu teikt, ka brīžiem sāku kļūt pārāk self-confidence. Reizēm varbūt pārāk pašpārliecināti cilvēki nedaudz kaitina, bet tas tomēr ir labāk nekā cilvēki, kuriem nav nekāda pašpārliecība.
Kā lasīju vienu grāmatu, kur bija stāstīts par to, ka cilvēkus nevajag pārāk nopelt(drīzāk vairāk uzslavēt), lai tie iegūtu pārliecību saviem spēkiem. Es saprotu, ka šādi var iegūt kaut kādu pārliecību, bet es nemāku pateikt, kas ar šādiem cilvēkiem notiek tad, kad viņi sāk saskarties ar nopietnu kritiku. Vai tai brīdī viņi spēj iztikt ar uzkrāto pārliecību vai tomēr krīt daudz smagāk, viņi vairs netic savai pārliecībai. Man jau liekas, ja pieietu no kritiskās puses, tad viss būtu vairāk vai mazāk vienkārši - tie, kuri var pastāvēt, arī stāvēs, bet tiem, kuriem spēki nepietiek, kritīs. Es nevaru teikt, ka mani kāds baigi būtu atbalstījis un bīdijis manu pārliecību par saviem spēkiem. Drīzāk es pats to esmu sapratis.
Manuprāt, pašiem izveidojot pārliecību, ir iespējami kritieni, bet no ārpuses to paceļot daudz reālāk jau kļūst kritieni.
(3 comments |comment on this)
|
|
|
|