|
|
Thursday, August 2nd, 2007
|
9:48a
Medības, tā ir sava veida meditācija - sēdi, vēro apkārtni, domā savas domas. Turklāt tas viss notiek tādā mierā.
Vakar līdz kādiem astoņiem vakarā lija lietus, bet tad tas lietus beidza līt un bija protams jābrauc medībās uz meža cūkām, kas nāk uz auzu lauku.
Mākoņi lēnām pazūd, debesis paliek skaidras. Lēnām vēro apkārtni un apkārt valda miers. No upes puses parādās viens buciņš. Tāds ļoti aktīvs, jo pārvietojas nevis ejot bet spriņģojot. Skats jau labs kā aizspriņģo buks no upes puses pāri pļaviņai uz miežu lauku. Tad tas paspriņģo pa miežu lauku un tā uzmanību piesaista otrs tornis (pārvietojama vieta, kur sēdēt). Tā nu tas piespriņģo vēl tuvāk līdz kādiem padsmit metriem, skatās uz to torni līdz brīdim, kamēr saprot, ka kaut kas nav labi un ātri apmetas riņķī un paskrien tālāk nost. Tā nu tas aizskrien atpakaļ uz upes pusi. Pēc kādas pusstunda tas parādās vēlreiz, atkal izmet nelielu loku un atkal pazūd tajā pašā virzienā. Pēc kāda laika tālumā, uz pļavas parādās kaut kas sarkans. Jā, lapsa kūmiņš devies savā apgaitā meklēt kaut ko ēdamu. Lēnām šķērso pļaviņu, tad ieiet miežu laukā un no miežu lauka pārvietojas dārza un mājas virzienā. Pa to laiku jau uz miežu lauka parādījies vēl viens buks. Šis gan tāds mierīgāks. Nekur riņķī neskraida, bet mierīgi barojas un ik pa laikam paceļ galvu un pārbauda apkārtni. Pa ceļu braucot mašīnai tas nedaudz pārvietojas tālāk un nedaudz pazūd skatienam, bet vēlāk tas atkal parādās. Nākot tumsai tas lēnām saplūst kopā labības lauku un pazūd skatienam.
Fons arī jauks. Lauku miers un klusums. Pagriežot ausi upes virzienā var dzirdēt kā ūdens plūst pāri bebru dambim, kas ir vareni sataisīts kāda metra augstumā. Vienā brīdī jaunie stārķi sāk idvest īpatnējas skaņas. Laukā var dzirdēt sienāžu dziesmu, ja labi ieklausās. Reizēm vēl kāda mašīna aizbrauc garām, bet iestājoties krēslai arī tās vairs nebraukā. Vienīgi odu troksnis gan īsti nerimst. Sīc pie ausīm nemitīgi un meklē kādu vietu, kur varētu labi paēst. Bet odiem skats ir labs, kad sēdi un pacel galvu augšā, tad virs tevis ir izveidojies tāds kā odu turbāns. Riņķo kādi 50 vai vairāk odi. Šamie laikam uz maiņām darbojas, ja kāds paēd vai pazūd, tad tā vietā no turbāna nolido jauns :)
Tā nu iestājas krēsla. Lēnām sāk parādīties mēnesis un līdz ar to arī nedaudz lielāks apgaismojums. Sēdi, klausies vai kaut ko nevar sadzirdēt. Vai nevar kaut ko ieraudzīt. Cīnies ar odie, kam vakara maiņa vēl nav beigusies. Tā vienā brīdī dzirdu, ka laukā kaut kas ir parādījies. Jo sāk kaut kas diezgan skaļi tās auzas čāpstināt. Es to identificēju kā meža cūku un sirds uzreiz sāk sisties straujāk. Skaties vai nevarēs kaut ko ieraudzīt tajā laukā, bet nu apgaismojums nav pārāk labs un arī migla ir parādījusies, kas vēl to redzamību samazina. Uztraukums arī lēnām pazūd, bet skaņa laukā vēl saglabājas. Lēnām tā pārvietos pa auzu lauka otru malu, bet tas ir jau nedaudz ārpus redzamības un neko kustīgu tā arī nesanāk identificēt. Tā nu tā skaņa arī vienā brīdī pazūd. Nu neko, turpinu sēdēt un gaidīt. Tā nu ir iestājies klusums, pulkstenis arī rāda jau viens naktī, tā ka tiek pieņemts lēmums šodien pārtraukt medības un atlikt tās uz citu reizi. Es, protams, par 90% esmu pārliecināts, ka tās skaņas radītājs auzās bija meža cūka, jo buks auzas tā nečāpstina.
Pēc medībām vienmēr ir nogurums, bet tas ir tāds patīkamais nogurums :)
(comment on this)
|
|
|
|