|
|
Saturday, July 14th, 2007
|
11:36p
Vakar vakarā likās, ka šodien varētu nebūt arī nemaz tik pozitīva diena. Mēģināju atrast kādu ar ko uzspēlēt kopā šodienas pasākumā ielas bumbu, bet tā kā neviens vai nu netika, vai jau bija nokomplektējuši komandu, tad samierinājos ar domu, ka droši vien šodien neko prātīgu nedarīšu.
Diena sākās nedaudz pēc 9, kad zvana brālis un jautā vai negribot uzspēlēt futbolu. Zinu, ka nekādi prātīgie spēlētāji jau tajā komandā nebūs, bet nu kaut nedaudz izkustēties būtu labāk nekā nekustēties nemaz. Tā nu arī piekritu, lai pieraksta komandā. Ātri kaut ko ieēdu un sarunāju transportu nokļūšanai uz futbolu. Komandas nosaukums jau izteica daudz "Patīk lāpīties". Pirmā spēle bija tāda puslīdz sakarīga, bet nu nācās atzīt pretinieku pārākumu ar 1-0. Otrajā spēlē jau bija nopietnāki pretinieki un nācās atzīt pretinieku pārākumu ar 3-0. Tad komandā jau lēnām sāka iestāties haoss, kad katrs ir labāks un gudrāks par pārējiem. Ap to laiku bija piebraucis brālim viens čoms, ņemot apkārtējo attieksmi brālim jau bija po uz visu un šamais piedāvāja braukt prom. Nu, vēl noskatījos vienu mūsu komandas spēli, kur tika izcīnīta vienīgā uzvara ar 1-0, šai spēlē gan es vairāk nespēlēju. Ņemot vērā, ka nekas pārāk sakarīgs tālāk nav gaidāms, tad pievienojos brālim un arī devos prom. Tā kā bija paredzēti glābējkomandas paraugdemonstrējumi, tad piestājām pludmalē apskatīties kad un kādi tie varētu būt. Nu tā nu piestājām aizgājām līdz pludmalei, bet nu nekādi paraugdemonstrējumi vēl nebija sākušies, toties blakus notika smilšu skūlptūras būvēšana. Tā nu aizgājām paskatīties. Tur arī radās doma, ka varētu arī kaut ko uztaisīt. Nu, ja jau taisam, tad vajag kaut ko atšķirīgu. Sākumā nolēmām taisīt sniega vīru. Bet nu beigās sanāca kaut kas, kam tā arī netika dots kaut kāds konkrēts nosaukums. Beigās brīnums tika nosaukts par "Uzmini nu". Ideja bija tāda, ka ņemam zaļās dūņas. Taisam kaut ko pēc iespējas augstāku un beigās to visu apliekam ar smiltīm. Katrā ziņā mums bija pati augstākā smilšu skūlptūra. Šis laiks jau nu bija pavadīts labi. Galvenais, ka varēja mierīgi izklaidēties būvējot kaut ko abstraktu. Varbūt, ka dabūšu kādu bildi un arī ielikšu. Pēc tam vēl vajadzēja tik atpakaļ uz mājām, lai apsveiktu tēvu vārda dienā. Tā nu nonācām līdz pieturai. Sākumā sarunājām, ka atbrauks vecākais brālis pakaļ un aizvedīs uz mājām, bet te pēkšņi brauc autobuss. Tā uz ātro izlasot nosaukumu tjipa viss ok. Maršruta galapunkta nosaukumā kaut kāda upe ir, tā ka kāpjam iekšā. Pēc kāda brīža, kad autobuss nogriežas pa kreisi no galvenā ceļa, sākas maršruta precizēšana. Bļ.. šis tomēr brauc uz citu vietu. Nu neko sarunājam ātri, lai turpat izlaiž ārā. Tā nu nācās zvanīt atkal, lai tomēr brauc pakaļ. Bet nu bija arī pozitīvā puse. Izkāpām ārā un blakus tieši bija gadatirgus. Tā nu varēja aiziet paskatīties, moš kaut kas sakarīgs, ko varētu uzdāvināt tēvam. Beigās tika iegādāta tāda interesanta glezna no brāļukiem lietuviškiem, intresantā lieta bija tā, ka gleznā tika papildus izmantoti arī dzintari, nu vismaz kaut kas līdzīgs dzintariem, no kā tika veidotas dažādas lietas gleznā. Tā nu vēl vakara pusē varēja nedaudz mājās atpūsties. Rezultātā diena izvērtēs vairāk nekā pozitīva :)
(comment on this)
|
|
|
|