|
|
Tuesday, June 5th, 2007
|
2:50p
Šodien piecēlos ļoti laicīgi, lai varētu aizbraukt paklausīties sava "drauga" bakalaura darbu un pie reizes uzdot kādu jautājumu, bet tā vietā šamais nebija ieradies. Nu vismaz paklausījos citus darbus. Katrā ziņā nebija daudz dabru, kas būtu kaut cik sakarīgi.
Pie reizes vēl nācās saskarties ar diezgan interesantu aizstāvēšanu. Iepriekšējos četrus gadus biju ievērojis to cilvēku, ka viņš ļoti regulāri apmeklē lekcijas, taču kaut kā nebija nācies dzirdēt, ka viņš kādu reizi izteiktos. Kā izrādās tam ir savs pamats, jo cilvēkam diemžēl ir runas problēmas. Tad nu cilvēks vienkārši rādija savu prezentāciju un neko nestāstija, tajā brīdī auditorijā valdīja diezgan normāls klusums. Jautājumi beigās arī praktiski izpalika. Katrā ziņā vadītājs uzstājās toties ar diezgan garu stāstu par šo tēmu. Turklāt vērtējums arī bija atbilstošs darba saturam, jo cilvēks saņēma 9.
(13 comments |comment on this)
|
4:26p
Aizgāju līdz vadītājam, parādīju recenziju. Izlasīja un pateica, ka recenzents kļūdās. Tagad tikai jāuzraksta atbilde recenzentam.
(comment on this)
|
5:08p
Bļin, akal kādam ir niezējušas rokas piezvanīt 112 un paziņot mega ziņu, ka centrālajā stacijā ir ievietota bumba.
(3 comments |comment on this)
|
11:17p
Šodien bija tāda interesanta situācija. Braucu mājās un pretī sēdēja jauniete, kas sākumā lasīja avīzi. Tad to visu viņa bija pārskatījusi un apstājās pie krustvārdu mīklas. Pēc tam viņa meklēja kaut ko savā somiņā, bet neatrada. Acīmredzot meklēja rakstāmo, jo atvērta bija krustvārdu mīkla. Šai brīdī iešāvās prātā ģeniāla doma, kas diemžēl palika tikai doma, ka varbūt vajadzētu piedāvāt savu pildspalvu, lai jau jauniete var vismaz parakstīt savā krustvārdu mīklā. Tā kā rakstāmo viņa arī nesagaidīja, tad lika nost krustvārdu mīklu un paņēma sludinājumu žurnālu, kuru kādu laiku palasīja. Pāris pieturas pirms ārā kāpšanas viņa atkal paņēma savu krustvārdu mīklu, cītīgi to papētīja, manuprāt, vismaz domās paminot jautājumus. Protams šajā brīdī doma atkal atgiezās, taču atkal palika tikai manā galvā.
Tad viņa izkāpa un devās uz zvilnēt uz pludmali vakara saulē. Mana klusā cerība ir, ka viņai vismaz pa ceļam bija iespēja iegādāties kādu rakstāmo.
Reizēm es rīkojos bezkaunīgi un pārāk nekautrējoties, bet reizēm tieši pretēji, praktiski nerīkojos.
(6 comments |comment on this)
|
|
|
|