|
|
Sunday, April 8th, 2007
|
7:19p
Vakar lasīju vienu grāmatu, kur darbība risinās ap kādu 1000. gadu. Situācija aptuveni tāda, ka pie izglīto cilvēka, kas ir gan astranoms, gan zinātnieks, gan arī dzejnieks, atnāk jauns dzejnieks. Tagad tas jaunais dzejnieks viņam prasa vai viņš esot dzejnieks, bet izglītotais vīrs atbild, ka viņš ir astranoms. Izglītotais vīrs jauneklim prasa vai viņš zinot personu X. Jauneklis atbild, ka zin, tas esot dižens dzejnieks, bet izglītotais vīrs saka, ka pirmām kārtām viņš ir nevis dzejnieks, bet filazofs. Šādi situācija atkārtojas par vēl vienu personu. Tad šis te izglītotais vīrs saka jauneklim, ka tie nav vienkārši dzejnieki, tie pirmāmkārtām ir izglītoti vīri.
Šobrīd jau situācija ir līdzīga, jo visur notiek specificēšanās uz ļoti specifiskām lietām, jo visas lietas kļūst arvien plašākas un dziļākas, tāpēc efektīvi nodarboties ar vairākām lietām ir grūti. Bet vai tas nozīmē, ka vajag specificēties tikai uz kaut ko konkrētu un viss, vai arī cīnīties šajā specifiskajā sfērā, bet papildus apgūt ļoti daudzas un dažādas lietas un būt izglītotam?
(comment on this)
|
|
|
|