- Andrejs Volmārs prezentē - notikumu pārskats, ō, jā, mani dārgie un mazāk dārgie klausītāji!
- 12.3.06 14:17
- Tātad, pasākums, kurā svinējām pilngadības svētkus - es, kam palika jau sen, un left, kam paliks tikai rīt. Atskaite visiem lasītgribētājiem, jauki, jauki!
Pasākuma pirmā daļa. Pre-ierašanās.
Izejam no skolas pacilātā noskaņojumā, atvadamies no mesjē Tomasa, kas nesaprot, kāpēc mēs ejam skolas pagalmā, un izejam cauri skolas pagalmam, lai iekāptu auto, ko vada mans tēvs.
Dodamies uz tirdzniecības centru "Alfa", pie kura paziņoju manam lieliskajam kompanjonam, ka esmu tur bijis tikai vienu reizi. Viņš, protams ir izbrīnīts, jo pārzina šo tirdzniecības centru kā "piecus pirkstus". Vienojamies, ka es tā pārzinu tirdzniecības centru "Spice" gluži tāpat. Dodamies cauri tirdzniecības centra "Alfa" veikalam "Rimi", kurā neesmu bijis vispār. Konditorejas nodaļā satiekam labu paziņu Gundegu vai Gunitu, kas mums iedod kliņģeri. Uzlikuši kliņģeri uz ratiem, divatā dodamies pie bļodām un katliem. Tur ņirgājamies par paplātēm un plastmasas bļodām, kas, lūk, ir par mazu. Vispār jau tas ir apburoši - atrodam tur zobu bakstāmos ("Sarkanos?" "Labi." "Šos?" "Labāk šos, te izskatās vairāk!" "Bet te ir sarkanāks vāciņš!" "Varbūt ņemam zaļos?"), izvēlamies sarkanāko vāciņu un, paķēruši svecītes un izdomājuši, ka mums vajag divpadsmit, jo vēl seši būs mums pazīstamām personām, paņemam divpadsmit. Samaksājam. Pārdzīvoju divus pārbīļus - vienu, domājot, ka mani notrieks mašīna, bet otru - ka man izkritīs kliņģeris no kastes.
Dodamies uz mana kolēģa rezidenci, runājot par nū-regeju.
Sagaidām atpakaļ kolēģi, kas izmazgājis matus un paņēmis ģitāru, rosolu un vēl šo to.
Dodamies uz manu rezidenci.
Paēdam, pārģērbjos "stilīgajā maikā" un gandrīz-treniņtērpā, paņemu ģitāru, kolēģis niekojas ar datōru. Ierakstām vēl pāris diskus ar The Clash disko periodu, veco pankroku, Art Brut, Arcade Fire, untātālāk untājoprojām.
Dodamies uz notikuma vietu. Dziedam "You are..." "...one in a million!"
Pasākuma otrā daļa. Ierašanās.
Ierodamies tur, sanesam visu, nopriecājamies par dzērieniem un ēdieniem, kas tur jau ir. Novelkam mēteļus un jakas, novelkam virsvalkus.
Sākam darboties ar pārtiku. Mans kolēģis apstrādā puķkāpostu, es - sieru un šķinķi. Dziedam "You are..." "...one in a million!" Uzliekam mūziku, kad mums atnes CD changer. MP3 diskus viņš nelasa. Žēl. Mans kolēģis strādā ar melonēm un papriku, es - ar burkāniem. Salejam mērces. Izkliedējam visu pa diviem galdiem. Nopriecājamies. Saliekam visu lieko atvilknēs. Gaidām viesus.
Pasākuma trešā daļa. Viesu ierašanās un pasākuma sirds daļa.
Ierodas Aisma. Tieši laikā, uz astoņiem. Kolēģim mājas saimnieks stāsta kā efektīvi vēdināt un kurināt pirti. Atveru durvis, uz mani rej dobermanis. Aizcērtu durvis, jo man ir paniskas bailes no suņiem kā tādiem. Saimnieks ielaiž dobermani. Man ir slikti, es eju ārā, ielaižu Aismu. Viņa nāk iekšā un vaicā, kāpēc esmu nervozs. Parādās nervozais suns. Viņa saprot, es arī. Suns visu laiku skraida no mums pie saimnieka. Saimnieks saka, lai nebaidos. Cenšos. Pat paglaudu. Nervozitāte saglabājas. Saņemu dāvanā kokvilnas papīru, tinti un spalvu, pielāgotu rakstīšanai. Vēstulēm. Lieliski.
Ierodas Jānis. Viņam nav ģitāras, bet vakara gaitā viņš ar manējo spēlēs nozīmīgu lomu. Kreilim ir Valtera un Kažas kalendārs. Man slovaku alus. Abiem ģerboņi.
Ierodas Kreilieši. Viņu ir daudz, topu iepazīstināts. Sākas burzma. Kreilim ūdenspīpe.
Ierodas Gustavs. Viņu no attāluma notur par Tomasu. Iegūstu pīpi. Neizmantošu, plaušu stāvokļa dēļ. Bet stilīgi. Kreilim cigārs. Smēķēt, laikam, tagad ir stilīgi. ļoti daudz tādu dāvanu.
Ierodas Laumiņa un Mirdza. Pasākums sākas. Visi socializē. Mēs visus nostādām aplī un iepazīstinām. Ō, jā. Visi atkal socializē. Aisma ir tā kā "gaisma" bez "g".Merkurs ar kolu. Džins ar toniku. Savu bīfīteru taupu.
Ierodas Kristaps, Kaža un Miks. Kļūstu bagāts. Lavas lampa un man esošas grāmatas eksemplārs. Viņiem nav alus, viņi iet uz "Spici".
Ierodas Diāna un Līviņa. Eleganti. Grāmata par sirreālismu, arī ir.
Secību vairāk neatceros. Vairāk arī netaupu bīfīteru. Visiem stāstu par tā kvalitāti. To novērtē arī mans kolēģis. Es pamanos ietilpt visās fotogrāfijās. Pirmie zaļā pūķa upuri. Kāds no Kreiliešiem uzliek hiphopu, sākas otrās dejas.
Ierodas Valdemārs, Ieva, Baiba. Volejbola bumba kolēģim, kokteiļbībele man. Baiba sašūt par mūziku.
Atgriežas Kristaps, Kaža un Miks. Viņiem ir alus un vēl šis tas. Pirts priekštelpā sāk spēlēt zoli. Tur salasās visi, kam netīk mūzika. Briest revolūcija.
Ierodas Madara un Līga. Mums ir tortes.
Ierodas Aija. Mums ir vēlviena torte un ananasi.
Ierodas Krišs. Pēc tam viņš pazudīs un mēs par viņu uztrauksimies.
Notiek mūzikas revolūcija. Lēna, bet pamatīga. Atgriežas Devendra Banhart ar sev neraksturīgo "Chinese Children". Visiem patīk, visi dejo.
Ierodas Ieva un Sniedze. Man ir tosteris ar uzpūstu "Le Renard". Perfekti, ō, jā. Es sāpīgi ieskrienu ar galvu Ievai vaigā, jo mani rauj prom.
Viss ir labi, visi dejo.
Pirtī iešana. Ir silti un labi. Socializējamies tur.
Pirmie dodas prom, pirmie aizmieg.
Viss ir labi, visi atkal dejo, šoreiz slapjiem matiem.
Top foto ar mani un ledusskapi.
Viss pamazām noplok. Augšstāvā ir komas istabiņa.
Mēs ar kolēģi spēlējam savas dziesmas. Visiem patīk. Vismaz izliekas.
Es Ingai sāku mācīt ģitārspēli. Tad eju pirtī, kur man ir auksti, jo lej virsū aukstu ūdeni. Socializējamies tālāk.
Visi dzied latvju hītus, spēlē Jānis . Esmu laimīgs, bet ģitārā vājš. Top "Jūriņ prasa smalku tīklu" pilnā versija.
Tas notiek līdz kādiem pieciem. Manai ģitārai saplīst stīga. Ņemam kolēģa ģitāru.
Es tumsā sēžu pie krāsniņas, runāju angļu akcentā vai arī par nākotnes plāniem (šovasar izbalināt matus, nopirkt puķainus šortus, piebāzt i-podu ar sērfroku un dirnēt pludmalē). Visi izklaidēti.
Atkal spēlē ģitāras
Visi pamazām izklīst.
Pasākuma ceturtā daļa. Fināls.
Visi lēnu garu dodas mājup. Pamostas mans kolēģis - izskatās amizanti čirkains. Visi min, kas tā par meiteni, kas guļ gultā. Daži arī uzmin. Izskatās pēc bohēmas. Savācam visu. Atvadāmies no visiem. Es slinkoju un snaužu. Braucam uz kolēģa rezidenci, atvadāmies. Braucam mājās un guļam. Laimīgas beigas. Īsumā. - 8 rakstair doma
- 12.3.06 15:09
-
nu, tad es Tev iveidzot sveicu. ļoti gaidīju, ka būs piektā daļa - pēcpamošanās daļa.
- Atbildēt
- 12.3.06 17:20
-
Es neaizmigu, tamdēļ arī nepamodos. Pasākuma laikā. Pamodās meitene, ko nevarēja pazīt. Un kolēģis. Es ne.
- Atbildēt
- 12.3.06 20:08
-
nu, tad tad kaut kādām pēcsajūtām tomēr jābūt (piemēram, 24 pēc balles beigām).
- Atbildēt
- 13.3.06 18:18
-
Rakstnieku savienības lekcijā par dzejas teoriju un praksi mana sirds salecās dīvaini, kad cēlu roku. Atlikušo lekciju taustīju pulsu. Tas bija tajā pašā dienā, kad balle bija beigusies(8os), tikai vēlāk (14os).
Nākamajā dienā daudz ēdu dāvinātās tortes. Un gulēju. - Atbildēt
- 12.3.06 19:39
-
Jā, manuprāt, izdevušās svinības. Tagad tikai rītdiena vēl jāsagaida.
Dāvanas man tādas ļoti pilngadīdziskas - pīpēšana (nekad nebiju domājis, ka pīpēšu ūdenspīpi kaut reizi ar saviem vecākiem), dzeršana (klavieres ir pilnas) un dāvanu kartes, jā, dāvanu kartes.
Bet Tev - liels paldies par sadarbību, liels prieks par Tevi pašu un liela pateicība par šī raksta uzrasktīšanu. Cheers. - Atbildēt
- 12.3.06 23:54
-
kāPĒC balināt matus?
- Atbildēt
- 13.3.06 20:37
-
Lavas lampa - kādā krāsā?
- Atbildēt
- 13.3.06 20:59
-
Gaiši zilzaļā. Ar dzeltenu kūstvielu.
- Atbildēt