 |
Journal | Friends | Calendar | User Info | Memories |
maschera's Journal
No rīta nolēmu aiziet uz Holandi, lai nav bēdīgs prāts. Ceļā sastapu 2 zaķus - pirmo noturēju par stirnu. Redzēju viņu pēdas. Tad ar tikpat lielu švunku no krūmiem izskrēja putns, aiz izbīļa neredzēju, kāds. Laipns un draudzīgs toties bija garāmbraucošais traktorists. Atceļā no Holandes pēkšņi bija govis, melnraibas, bars. Teicu labdien. Viņas sāka nākt man pakaļ, lūk, tas bija visbaigākais. Nāca un nāca, līdz izbeidzās pļava. Bet kopumā bija vasaras rīts ar dziedošiem putniem augstu gaisā, un vēl bij suns. Un Holandē apēdu pankūku. Un lasīju Agatu Kristi un pīpēju. Manuprāt, reti kas var būt skaistāk par šo.